Vēl viena persona izteica minējumu, ka man ir vien 15 gadu un šausmīgi smieklīgi tapa pārsteigta, un klasiska "riebīgā večiņa" šodien autobusā man no Rīgas līdz pat Ulbrokai lasīja morāli par neaudzinātajiem jauniešiem, kuriem skolās neko nemāca, kuri apkarinās ar visādu tehniku, neatbild uz jautājumiem un nemaz neciena vecākus ļaudis, lai arī tieši viņiem (visiem, dzirdiet!) būtu jāpateicas par to, ka mūsdienu jaunatne vispār ir varējusi piedzimt!
Viss sākās ar to, ka es viņai gluži laipni atzinos, ka tik tiešām nezinu autobusa biļešu cenas uz visām tā pieturām un, ka tas ir jājautā šoferim (starppilsētu autobuss), ka nevēlos teikt, uz kurieni tad braucu pati un, ka es vispār tā kā klausos mūziku un ar svešu personu sarunāties nevēlos. Man likās, ka tas saucas godīgums, bet izrādījās, ka esmu večiņas necienošs pusaudzis. :[
Skāde viņai, ka es joprojām klausījos mūziku un lielākā daļa no viņas teiktā palika nedzirdēta. Atstāstītās frāzes ir paķertas no mirkļiem starp dziesmām, kuras tomēr uztvēru. :D