nu un tad? |
[5. Jul 2004|10:40] |
[ | skaņas avarējot |
| | darbs | ] |
[ | skaņas avarējot |
| | Guns`n`Roses - Knockin` on heavens door | ] | Vai tad tas ir svarīgi, ja es esmu spiests smaidīt tad, kad gribas klusi rūkt? Nu bet protams, ka nē! Es jau varu arī parūkt, tikai vai kādam no tā labāk paliks?
Es zinu, Tu esi te Un aizej nepieskaroties Pat logam cauri neskaties Paklūpi un piecelies Tu ej
Vai ir Tev bijis kāds Kuram rokas sapītas Vai ir Tev bijis kāds Kurš dziesmu dziedājis Man nē
Man ir skaisti dziedamas Četras dziesmas rakstītas Katrai dziesmai Katram vārdam Pasaku es ardievas |
|
|
Comments: |
From: | murse |
Date: | 5. Jūlijs 2004 - 10:50 |
---|
| | | (Link) |
|
rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr
| From: | maya |
Date: | 5. Jūlijs 2004 - 12:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Jo vairāk smaida, jo vairāk gribas smaidīt! :) Un, ja nerūc, tad negribas rūkt. :) (gandrīz vienmēr)
Jo vairāk gribas smaidīt, jo vairāk nākas gaidīt, jo vairāk gaidīt nākas, jo gribas ēst!
Vilkiem ir tāds mutes muskuļu stāvoklis, ko pēc vēlēšanās var uztvert gan kā smaidu, gan kā atņirgtus zobus :I
| From: | vikings |
Date: | 5. Jūlijs 2004 - 12:36 |
---|
| | Ir man arī tāds. | (Link) |
|
Tā ka nesatraucies, ja ieraugi tādu. :) | |