|
|
|
Novembris 13., 2019
20:59
Āāāā, franči. Nu jei bogu, vismaz puse no maniem franču pasūtījumiem (tas ir, personalizētas mantas, kurām jāizdomā gan vāka dizains/krāsas/teksts, gan saturs) nāk ar informāciju personalizācijai skaidrā franču valodā. Un es nemaz netirgojos kādās franču handmeidistu lapelēs, bet gan pavisam parastā Etsy (kas skaitās starptautisks, bet angliski runājošie jūzeri ir kādi 80%). Un man ir norādīta valsts, kur atrodos, un mans vārds nekādi nevedina uz domām, ka man ir kaut mazākā saistība ar šo mega-nāciju.
Nu srsrly, vai kādam latvietim ienāktu prātā pasūtīt francūzim ko personalizētu un sniegt paskaidrojumus latviski? Pat ne paralēlā visumā ne!
Jā, ir google translate, un es protams tieku skaidrībā, ka viņu divgadīgajam Victor vajag grāmatu ar tumši zilu vāku, zaļiem un dzelteniem burtiem, un iekšā lai būtu lapsa, kāds auto vai veļuks, bet.. kāpēc?
Ja nu man kādreiz ir kāda neskaidrība un es angliski rakstu, sākumā atvainojoties, ka nemāku sprancūziski, un turpinu ar jautājumu, lielākoties man atbildēs.. tādā pat franču valodā.
Vācieši arī tā mēdz darīt, bet daaaaudz retāk. Dažreiz kāds spānis.
|
Novembris 3., 2019
22:56
Šuju, blakus telpā vīrs māca puikām mazgāt traukus.
Kārlis (kas vecākais) paziņo, ka traukus mācīsies mazgāt, kad viņam būs 7 gadi, un nekustās no dīvāna.
Pēcis (jaunākais) metas trauku mazgāšanā kā avantūrā.
Pēc tam, uzklausot obligātās uzslavas, nosaka - Jā, es varbūt nemāku rēķināt kā Kārlis, toties tagad es māku mazgāt traukus!
Lai gan neesmu pārliecināta par to viņa nemācēšanu rēķināt. Viņš ir baigais novērotājs, un NEKAD neizrāda visu, ko māk un zina. Vēl vairāk, viņš bieži izliksies, ka kaut ko nemāk. Dārziņā audzinātājas kādus 3 mēnešus nebija pamanījušas, ka viņš iemācījies lasīt - es pastāstīju. Neviens no viņa to negaidīja (jo viņam tad bija 4), viņš dārziņā nekad nebija izrādījis interesi par burtiem.
Un šovakar viņš man starp citu pavaicāja, kā var saprast, cik ir četras reizes pa 5.
|
09:12
Es eju uz jogu.
Un mani tas joprojām fascinē, cik ļoti nepareizs priekšstats par to man bija tik daudzus gadus. Protams, priekšstats bija radies no zila gaisa, man nebija nekāda pieredze ar jogu, tik tas, kā tas IZSKATĀS. Es ilgas stundas esmu pavadījusi sporta zālēs visādi svīdinot savu rumpi, tad nu man joga likās.. nez, tāda stiepšanās.
Izrādās, nē. Tas ir Tik Sasodīti Grūti.
Es promska esmu out of shape, bet nu jopcik-razīt, katru reizi tu tur no sasprindzinājuma trīci kā traks, lai tās asanas turētu; un pēc katras nodarbības velc kājas mājās viss tāds nosvīdis un slābans (endrorfīnus nejūtu). Un pēc tam brīnies par vietām, kur tev sāp muskuļi - nu kā?
|
Oktobris 28., 2019
14:19
Visiem liekas, ka Ziemassvētki vēl ir tālu, bet es jums teikšu - TIE jau ir sākušies.
Man vakar pasūtīja šīgada pirmo Adventes kalendāru.
Ja pavisam godīgi, tad novembris ir baigais laiks, un es tam gatavojos jau kādu laiku. Tā kā man TIE jau sākās septembrī.
|
Oktobris 21., 2019
12:09
Mans pēdējais ieraksts bija pirms 3 gadiem, ap Zsvētku laiku (nupat pārbaudīju).
Bet vilka mani te atpakaļ, tā vilka..
Parole bija aizmirsta.
Palasīju drauglentu, kā padzert kafiju ar veciem draugiem, jei bogu.
|
Decembris 28., 2016
10:45
Es, protams, vienmēr esmu bijusi Zsvētku frīks. Visa tā gatavošanās, ņemšanās, uhh
Un tagad, kad bērni ir jau daudzmaz apzinīgā vecumā, tam visam ir daudz lielāka jēga.
Un atdeve!
Mans gandrīz 4ganieks, dziedot dziesmiņu par mazām dziesmiņām un lielām dāvanām, pušķo elgi. Spiež uz piparkūkas gazūru. Mamma, man sanāca! Un absolūtā sajūsma acīs.
Ar sniegpārslām un karodziņiem izgreznota māja. Sniegpārslas jo īpaši, tās tiek apbrīnotas teju katru reizi, ienākot pa ārdurvīm.
Piparkūku namiņš tiek apskatīts 40reizes dienā. Durvis gan ir nolauztas (jo bija pusvirus), bet rūpīgi iespiestas ailē. Brīnos, ka ka nekas nograuzts. Mamma, māja ir ēdama, viņš man kuro reizi stāsta!
Un dāvanas!! Ahh, viņš tur rokā iesaiņoto kastīti (jau kuro) un aizgrābts elš, ka tā ir viņa dāvana.
Braucot tiek ievērota katra appušķotā eglīte.
Divgadnieks tajā laikā fonā vislaik tik braukalē ar mašīnīti. Brum brum.
|
Decembris 13., 2016
09:27
Ziniet, es nekad nedomāju (nekadnekadNEKAD), ka ar rokdarbiem var nopelnīt dzīvošanai.
Jā, dzīvošanai, nevis zeķbiksēm un lūpukrāsai.
Novembrī nopelnīju krietni vairāk kā savlaik, bankā strādājot. Tur, protams, Zsv ar savām dāvanām, bet nu kāda starpība.
Jā, bērni var nolikties slimi ar kaut ko jebkurā brīdī, un tad jāstrādā naktīs un pa dienu ar vienu (vai diviem) bērniem klēpī, un tas padara mani nervozu un (koturnoliegt) resnu.
Taču, kad bērni ir veseli, nemaz nav tik slikti. Jā, nevar pusi dienas ar kafiju vazāties pa kolēģu kabinetiem, pavadot laiku vērtīgās sarunās. Un otru pusi, sēžot gaaarlaicīgās sapulcēs, plānotāju apzīmējot ar riņķīšiem vai sirsniņām, atkarībā no garlaicības pakāpes.
BET!
Varbūt patiešām būs šis rūpals jālegalizē.
|
Oktobris 17., 2016
09:38
Dafajka es te kaut ko ierakstīšu.
Nupat drauglentā pie martcore redzēju degā absinta gleznu, tad nu iedomājaties, man šobrīd ģīmis tieštāds, kā tai kundzītei gleznā.
Rudens ģīmis. Nutur, lapas-krīt-dzīve-paiet-mēs-visi-nomirsim-johaidī.
Un ir tik jocīgi. Abi puikas veseli. Un dārziņā. Vīrs darbā.
Es mājās. Viena.
Vajadzētu dejot vai griezt riņķi, vai uz pilnu klapi noklausīties jauno kings of leon, bet johaidī, man tas degā absinta ģīmis, un zem tā attiecīgais garastāvoklis.
|
Aprīlis 26., 2016
12:55 - GOT
varēja jau arī pacensties un pirmajā sērijā to Snovu augšāmcelt.
|
Februāris 1., 2016
08:00
aij, johaidī. kā gribas kaut ko skaistu un vieglu, lai sirds priecīga.. nu kaut vai 5kg mīnusā :)
baigais grūtums iekšā. es to saistu ar nupat pieņemto lēmumu savu bērnkopības "atvaļinājumu" pagarināt līdz rudenim. izvērtējot faktus, visus plusus un mīnusus, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir vispareizākais lēmums, bet man šis "atvaļinājums" jau ir pilnus trīs gadus, un, lai kā es mīlu savus dēlus, ir baigi piegriezies.
un protams vēl tas, ka naudas kļūs mazāk, un man būs sajūta, ka vairāk jāpelna (es jums laikam nestāstīju, ka man ir hobij-nesmejaties-bizness). Pelnīšana jau protams nosacīta, bizness nekāds, jo tie ir rokdarbi. Bet pieprasījums ir, un, ja būtu kāds vergs, kas man strādātu par vēdera tiesu, tad moš arī varētu pelnīt. un legalizēties, ha.
|
Novembris 9., 2015
14:59
Manā bērnkopības pieredzē nu arī ir nakts, kurā es mazo bērnu vadāju mašīnā, lai viņš varētu gulēt. Vaininieks - angīna. Bij traki, patiešām.
Izturēju no 0:30 līdz 5:30. Gulēju 15 min ogres statoilā un 10 min pie mājas. Bērniņš pagulējis, mājās lielais bērniņš pagulējis, vīrs (arī slims) pagulējis. Jēij, jutos kā varonis, jei bogu.
|
Septembris 27., 2015
21:29
Vīrs mani pārsteidza. Drausmīgi pārsteidza.
Viņš man šodien atnesa ziedus!! Kas jau ir baigais notikums, jo ziedus es mēdzu nedabūt pat obligātajās ziedu dienās. Bet šoks man bij par to, ka es ziedus dabūju, lai atzīmētu datumu, kad mēs pirms n gadiem pirmoreiz skaipojām (ko var uzskatīt par pirmo randiņu, haha). Ko es promska biju aizmirsusi.
Pilnīgi nopietni, tik romantisks gājiens no viņa pirmoreiz. Un viņš pat atveda burgerus no streetburger, kas viņaprāt ir viena no labākajām maltītēm.
Kaut gan nē, baigi ronantiskais gājiens bija atvest man no meža eglīti pagājušajā gadā jau pēc ziemsvētkiem. Ziemsvētkos bijām V-pilī, un atbraucot mājās es skumu, ka mums nav egles. Un atveda takš, paša cirstu. Tik romantisks man tas dzīvesbiedrs izrādās.
|
Septembris 21., 2015
10:11
Dabūju pagulēt, dzīve ir skaista.
|
Septembris 9., 2015
17:48
I suck at charity.
Nē, pavisam nopietni. Man ir žēl, es gribu DOT, es mēdzu vilties, bet man ir žēl atkal..
Vakar facebook vienā labdarības lapā, kas organizējas palīdzēt veciem cilvēkiem, kas nelūdz naudu, bet cenšas kaut ko pārdot - info par tantuku, kam baigi vajadzētu palīdzēt ar paiku. Neviens nebija pieteicies palīdzēt. Un, kā izrādās, viņa dzīvo man pāri ielai, šorīt saliku paiku, bērnu vienā rokā, paiku otrā rokā, aizgāju tur. Neviena nebija mājās. Vēlāk, kad bērns gulēja pusdienslaiku, aizgāju atkal. Tantuks bija mājās. Durvis man vaļā netaisīja, runāja caur durvīm ļoti nelaipni, sūtīja mani prom, teicu, ka atnesu paiku, gribu palīdzēt. Bet nu neko. Noliku pie durvīm kasti, gāju prom.
Un zinkasi?
Pilnīgi nekāda prieka, nekādas labas sajūtas par to, ka esi ko labu izdarījis. Un te man nāca atklāsme :) Izrādās, ka neesmu tāds labs, sirdsskaidrs cilvēks, kas vienkārši grib kādam palīdzēt. Man vajag, lai man saka paldies.
|
Septembris 8., 2015
15:01
vispār jūs man pietrūkstat.
|
Janvāris 11., 2015
19:14
Kāpēc man neviens nebija pastāstījis par seriālu "Affair"? Kāpēc man tas pašai jāatklāj, turklāt netīšām?
(galvenie varoņi gan sākumā besīja, bet pieradu, un pēc tam stāstam noticēju, pa īsto)
|
Novembris 5., 2014
Oktobris 20., 2014
12:03
vakarrīt prātā sacerēju sūdzību rīgas siltumam, jo mums joprojām nav pieslēgta apkure. elektriskie sildītāji ir ieslēgti nepārtraukti, bet nevar piesildīt, jo te nu ir staļina laiku māju skaistums un posts - augstie griesti, lielās istabas, ne sūda nepiekurināsi.
un vakarā dabūju zināt, ka apkure mums nav pieslēgta, jo pavasarī lielākā daļa mājas iedzīvotāju uzrakstīja iesniegumu, lai apkuri atslēgtu agrāk (es neparakstījos), un rīgas siltumam tagad vajag extra iesniegumu, lai siltumu pieslēgtu. jo tagad šī sasodītā iesniegumu rakstītāja atkal skraidīja pa dzīvokļiem pēc parakstiem. es viņu gribēju iepļaukāt.
|
Oktobris 15., 2014
13:33
Ziniet, man bija gadījies, ka es taisu kafiju, ielieku kafijas spilventiņu, piespiežu pogu, un, kamēr kafija tek, es tur maizi smērēju, traukus nomazgāju, mazajam knupi iestellēju, vai lielajam muti mazgāju (vai to visu vienlaicīgi, un jūtos baigais multitāskinga kings, haha), un tad pagriežos pie automāta un ir AHA! moments, jo krūze nav apakšā palikta...
Šodien man tā gadījās divas reizes. Pēc kārtas.
(facepalm)
|
Oktobris 14., 2014
06:51
Vakarrīt, ejot uz mašīnu, pamanīju zālē guļam kaķa līķīti. Izstiepies zālē uz mutes, melnbaltais kažociņš viscaur slapjš (tātad guļ no aizvakardienas, kad arī lija), un tikai spīd sarkanā kakla siksniņa. Un visu dienu ik pa laikam par to domāju - kā kāds to kaķi mājās gaida, un satraucas, un meklē. Un tas kaķis tur guļ, nabags. Ja es būtu kaķis, es noteikti negribētu beigts gulēt dienām ilgi visu garāmgājēju acu priekšā.
Vispār man ir aizdomas, ka tas varētu būt kaķis, kas dzīvo kādā no mūsu mājas 1.stāva dzīvokļiem (jo esmu redzējusi te vienu melnbaltu staigājam), bet sasodīts - kā tas būs, ja iešu un teikšu: "labdien, jums kaķis nav pazudis? jo tur viens beigts mētājas.." Un tad nu es vakar dežūrēju pie virtuves loga, lai: 1) lūkotos uz to vietu, kur kaķis guļ, ar vāju cerību, ka kāds to ir savācis; 2) klausītos, vai kāds no apakšējiem kaimiņiem nesauc minku vai muri, vai vasju vai..
Tagad tumšs, nevar redzēt. Bet kā iedomājos, ka tas kaķis tur guļ, un pār viņu tas stulbais lietus gāžas un gāžas, un citur kāds skumji skatās uz viņa paikas trauciņu, taisni raudiens nāk.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}