Vīpsnas Kakts -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 8., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:43
Pēdējā laikā mani nejēgā aizkustina lietas, koredzu tēvē kastē.
Nesen pilnīgā nelaikā atnākot mājās, redzēju raidījumu žģi meņa. Taisni apraudājos, skatoties uztām vecenītēm, kas trīcošās rokās tur nobružātas pazudušu dēlu fotogrāfijas. Vēlāk kāc to manā klātbūtnē nosauca par šovu. Apvainojos tā, ka gandrīz atkal apraudājos.
Vakardien redzēju varenaizkustinošu reklāmu, kurā cilvēx ar milzu baltiem spārniem. A spārni viņam traucē – tie iesprūst virpuļdurvīs, artiem grūti tikt autobusā, apsēžoties kinoteātrī, aizmugurē sēdošie atklāti izrāda neapmierinātību, tos nekautrējas plūkāt vaukšķi. Un beigās teikums – nav viegli būt labam cilvēkam.
(nopūta)
(žesc)
Neciešu, jaman liek raudāt, pamatojoties uz formulu. Tākā disneja multenēs – kad aprēķināc sižeta kāpums un lūzums, kadvēl pieliek fōnā vijoles, lai labāk asaras birst.

(3 izteicās | m?)

Comments:

[User Picture]
From:[info]siltavieta
Date:8. Jūnijs 2005 - 10:46
(Link)
es vakar gandrīz sāku raudāt kinoteātrī Madagaskaras laikā.
[User Picture]
From:[info]pzrk
Date:8. Jūnijs 2005 - 11:01
(Link)
dzīve takš ir viens teātris (vai filma - kā nu kuram)...
ar iestudētām niansēm un režisora iejaukšanos...
[User Picture]
From:[info]kemune
Date:8. Jūnijs 2005 - 11:17
(Link)
lūdzu, lieciet raudāt nejauši

> Go to Top
Sviesta Ciba