Šorīt tā pavisam klasiski aizgulējos. Pamodos, izslēdzu modinātāju (pēc četriem snooze) un aizmigu vēl uz pusotru stundu. Kuras laikā sapņoju TIK dzīvu sapni. Kurā, cita starpā, nositu sikspārni. Sikspārnis bija dzīvoklī, laidelējās un mani biedēja, pinās matos untā. Un tad es vilku smagus zābakus ar plānu to nosist. Patiesībā plāns bija - tā kā siskspārnis atpūtās, karājoties manā lampā, es to gribēju notriekt zemē, uzmest dvieli virsū un pēc tam to sabradāt. Cik atceros, man tas arī izdevās.

Atnāku uz darbu, stāstu kolēģēm, viņas ieinteresējas, ko gan sapņu tulks par to saka. Nu, un ko es te lasu... Sikspārnis - bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes (bļin, nahren es vispār skatījos);  balts- nāves vēstnesis (fuuuuuuu...., tas bija pavisam melns); istabā- negaidīts ceļojums (o! jau labāk); to noķert- laime un gods (ja es to nositu, tas taču ietver arī noķeršanu, vai ne).