mums savukārt bērnībā (un vēl pēc tam) bija tādā Ziebergkundze. Smalka dāma sirmiem matiem, ulmaņlaikos bijusi skolotāja, arīdzan atraitne jau kopš ulmaņlaikiem, sirmie mati allaž bija ielikti tādā plānā, plānā tīkliņā (kā vecās filmās) viņa man mācīja manieres un cienāja ar želejām un zemenēm, jutu pret viņu bijību, nomira kādos 98 gados - tikpat smalka. tā jau bija gudra, vienīgā muļķība, ko dzirdēju no viņas mutes: ja izvaro, tad nevarot palikt stāvoklī.
un vēl bērnībā bieži dauzījos pa Sv. Pāvila baznīcu Rīgā, jo tuvs radinieks tur bija mācītājs, un Jēzus man likās baigi smukais.

(Reply to this)