viensvilks

"Ļoti labi" nav gluži tas, ko vajadzētu teikt, bet – bet turies, strādā un domā par mīlestību, kura patiesībā vienmēr ir bijusi apkārt, aŗī tās trūkumā. Pasaule ir daudz daudz labāka, nekā dažiem no mums to ir rādījuši dzīves agrīnie gadi. Mums vienkārši nepaveicās, kosmoss bija vienaldzīgs un uz brīdi novērsās. Nu un. Bet tagad tu esi pieaudzis cilvēks, viss ir Tavā, ne viņu kontrolē. Un Tev fakin sanāks. Viss būs ļoti labi. Tikai būs jāstrādā. Bet neko citu jau darīt nevarēs. Ir jādzīvo.

Sūtu daudz mīlestības.

(atbilde)(Thread)

es izaugu no kriminālas kutūras un no problemātisas ģimenes, daudz kas man liekas nepieņemami tagad, likās pieņemami tad. Tie bija savādāki uzstādījumi par morāles normas.
nepaveicās, vai arī mūsu dvēselīte atnāca ar konkrētu uzdevumu vai arī vnk sūdi notiek. Vārds "mums" man liek tagad tevi apskaut! paldies ka esi šeit

(atbilde)(Parent) (Thread)

Tev arī paldies!

Man arī reizēm ir konkrēta uzdevuma sajūta. Tipa, vai nu krīti līdzi vai celies augšā un izmanto negatīvās pieredzes, lai vairotu labo – varbūt intensīvāk nekā to dara tie, kuri nekam nav gājuši cauri. Varbūt mērenā vidusceļa nebūs, bet vismaz izvēle ir skaidra.

(atbilde)(Parent) (Thread)

klau, godīgi. Man nav vecāku. Viss kas man palika bija mamma, viņa tai laikā dzēra, es viņai neko nevaru pārmest. Es varēju tad, nevaru tagad - viņai bija depresija, ko neviens bērns nevar saprast.
bet tai pašā laikā - es izaugu uz augstām morālām normām, es rūpējos un vadu kompānijas un komandas, es es audzinu bērnu un nekad ar viņu nerājos.
mēs varam būt savādāki kā mūsu bērniba. un jā.. tur arī tas, vai nu krīti vai celies.
es dalīšos ar visu, es celšos, ja kadam palīdzēšu, es būšu priecigs.

(atbilde)(Parent)