Tev arī paldies!
Man arī reizēm ir konkrēta uzdevuma sajūta. Tipa, vai nu krīti līdzi vai celies augšā un izmanto negatīvās pieredzes, lai vairotu labo – varbūt intensīvāk nekā to dara tie, kuri nekam nav gājuši cauri. Varbūt mērenā vidusceļa nebūs, bet vismaz izvēle ir skaidra.
klau, godīgi. Man nav vecāku. Viss kas man palika bija mamma, viņa tai laikā dzēra, es viņai neko nevaru pārmest. Es varēju tad, nevaru tagad - viņai bija depresija, ko neviens bērns nevar saprast.
bet tai pašā laikā - es izaugu uz augstām morālām normām, es rūpējos un vadu kompānijas un komandas, es es audzinu bērnu un nekad ar viņu nerājos.
mēs varam būt savādāki kā mūsu bērniba. un jā.. tur arī tas, vai nu krīti vai celies.
es dalīšos ar visu, es celšos, ja kadam palīdzēšu, es būšu priecigs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}