klau, godīgi. Man nav vecāku. Viss kas man palika bija mamma, viņa tai laikā dzēra, es viņai neko nevaru pārmest. Es varēju tad, nevaru tagad - viņai bija depresija, ko neviens bērns nevar saprast.
bet tai pašā laikā - es izaugu uz augstām morālām normām, es rūpējos un vadu kompānijas un komandas, es es audzinu bērnu un nekad ar viņu nerājos.
mēs varam būt savādāki kā mūsu bērniba. un jā.. tur arī tas, vai nu krīti vai celies.
es dalīšos ar visu, es celšos, ja kadam palīdzēšu, es būšu priecigs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}