| |
[1. Okt 2015|21:15] |
Ņemot vērā, ka man nav televizora un TV Panorāmu es neskatos, to nākas aizvietot ar jūtūbi. Nevaru nepadalīties ar dažiem aktuālajiem informatīvajiem un informatīvi izklaidējošajiem resursiem, ko mēdzu apmeklēt:
https://www.youtube.com/channel/UCkp0Tc7ll67bChomTyB1ezQ
https://www.youtube.com/channel/UCXHycZ0oqD_HqE3CFrh74EA
https://www.youtube.com/user/patcondell
https://www.youtube.com/watch?v=1jxMZRK3ufY
(ok, pēdējais nebija resurss, bet vienkārši video par aktuālo tēmu)
Starp citu, runājot par aktuālo, es labprāt iepazītos ar kaismīgiem imigrācijas atbalstītāju video. Laikam nemāku pareizi meklēt, jo man rāda tikai imigrācijas pretiniekus un to video (kas, jāteic, parasti ir visai argumentēti).
Citās ziņās - atkal noskrēju garām savam mirušajam draugam, jenotsunim. Novēroju, ka kāds pa šo laiku jau bija gar viņu mielojies. Detaļās neieslīgšu, bet žēl mazā plušķainā drauģeļa, skats jau ir netīkams. Kur tu biji, kad biji smuks un dzīvs, ko?! >: |
|
|
| |
[29. Sep 2015|19:43] |
Daudz par to biju dzirdējis, bet nu, to beidzot ieraudzīju - jenotsuns! Atradu to beigtu ceļa malā sava dienišķā skrējiena laikā. Izskatījās svaigi miris, tāds jauks un mīlīgs, liela, resna kaķa izmērā, izskatījās pēc maza plušķaina suņa. Latvijā šo dzīvnieku ir ļoti daudz, bet ņemot vērā, ka tie prot labi slēpties, tos redz maz. Šķiet, tā bija pirmā reize, kad to redzēju klātienē. Reiz, braucu pa nakti ar mašīnu un ceļa malā redzēju kaut ko līdzīgu jenotsunim, bet pārliecināts tomēr nebiju. Lūk, skriešana tomēr ir noderīga un interesanta nodarbošanās.
Pagājušajā nedēļā gandrīz tajā pašā vietā satiku staltu, bet jau iesirmu vīru, kas nolicis mašīnu lauka malā lidināja kaut kādu lidmašīnas modelīti. Ar motoru darbināmu. Arī interesanti.
Tematiski - stāsts par hibernējošos āpsi:
https://www.youtube.com/watch?v=wQ2bYsvlDJw |
|
|
| |
[29. Sep 2015|12:57] |
531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/577855-531_begla_uznemsanai_bus_nepieciesami_aptuveni_16_miljoni_eiro
Nav slikti. Ja tie cipari ir pareizi, tad tas tikai apliecina, ka tie cilvēki, kas pieņem attiecīgos lēmumus gan Eiropas Savienības, gan Latvijas mērogā ir pilnīgi idioti. Citādi man to grūti komentēt. Ja pašu izdomātā pasaka teic, ka šie ir ļaudis, kas bēg no kara briesmām, bet praksē viņus Eiropas Savienība vēlas apbērt ar naudu, tad tam ne tikai pietrūkst loģikas, bet tas tikai veicinās nekontrolētu laimes meklētāju plūsmu, kas beigās noteikti novedīs pie sliktām sekām (Eiropas Savienībai). Prieks arī redzēt, ka no šīs jezgas arī vietējie censoņi pamanās gūt labumu, skat - Muceniekos izrādās būs krietni jābūvējas, bet uz būvēšanu jau mēs esam dikti naski. Sevišķi par svešu (valsts budžeta) naudu. |
|
|
| |
[25. Sep 2015|08:41] |
Jau otro rītu man nedaudz sāp kakls. Šorīt esmu paspējis arī dažas reizes nokrekšķināties. Īsi nezinu, no kā tas viss. Droši vien sapūtis vējš. Lai gan vakar bija silts, ap divdesmit grādiem, kad skrēju. Es arī līdu ūdenī, bet no aukstā ūdens līdz šim vienīgās problēmas ir bijušas mazas iesnas nākamajā rītā, kas pazūd līdz pusdienlaikam. Kakls gan nepazūd. Šogad vispār siltas vasaras beigas un rudens sākums. Līst maz, labi skrienas. Patīkama atmiņa no siltajām dienām ir skrējēja iedegums, līdzīgs traktorista iedegumam, bet man ir (ne)iesauļots pulkstenis un trīsstūrītis elkoņa locītavā, jo skrienot roka ir saliekta un elkoņa locītava iekšpusē neiesauļojas. Rokas vispār no iekšpuses man ir galīgi bālas, esmu īstens bālģīmis (bālrocis?).
Vispār pagājušajā nedēļā piedzīvoju pārsteidzoši brīnišķīgas sajūtas lienot ūdenī. Ūdens jau ir vēss un ielīst nav baigi patīkami, bet tas tā ir vienmēr. Vislabākās izjūtas no aukstā ūdens ir tad, kad izlien ārā un kad ir tāda dedzinoša auksti-karsta sajūta. Šoreiz tādu sajūtu noķēru jau esot ūdenī, bija tik forši, ka negribējās līst ārā, lai gan ūdens tīri objektīvi bija vēss. Parasti gribās ātrāk izlīst ārā, bet ir tās dažas brīnumainās reizes, kad to sajūtu noķer jau esot ūdenī. Jāatzīstas, ka izjutu neparastu eiforiju. Domāju, ka mani skriešanas endorfīni, kas braši cirkulēja pa manām sistēmām sajaucās ar jauniem aukstā ūdens endorfīniem un veidoja varenu miksli. Peldēju un smaidīju. Jāatzīstas, ka arī nedaudz smējos. Droši vien no malas tas varēja izskatīties interesanti. Ipriekšējo reizi, kad man ir bijušas tādas sajūtas atceros pagājušajā vai aizpagājušajā gadā, kad arī ap šo laiku ielīdu ūdenī, nopeldējos un negribēju līst ārā. Izlīdu seklumā līdz ceļiem un nekustīgi skatījos saulrietā. Likās, ka gribu, lai šis mirklis ir iespējami ilgāks. Nedaudz saprotu pareizticīgos, viņi arī ziemā lien ūdenī un kaut ko tur ņemas, reāli ekspluatē cilvēka fizioloģiju. |
|
|
| |
[8. Sep 2015|20:05] |
Pie dienas sasniegumiem varu minēt, ka šodien vēl neesmu ēdis bišu vēmekļus, bet neskatoties uz to, mani 2.4kg divas nedēļas diemžēl neizvilks. Toties šodien skrienot apdzinu veselus divus riteņbraucējus vienā paņēmienā (necerēta izdošanās), šīs izcilā panākuma iedvesmots pamanījos noskriet 12km ātrāk, nekā stundas laikā. Varu ziņot, ka par spīti tam, ka astronomiskā vasara turpinās ar plašu vērienu, tomēr ir iestājies meteoroloģiskais rudens, kas sev līdzi nes arī rudenīgi vēso ūdeni. Nevis ar spaiņiem, bet gan ezerā. Lai gan par astronomiskā rudens iestāšanos kaut kur tur kaut kādos Zosēnos vai tamlīdzīgā dieva pamestā vietā ziņoja jau pirms vairākām nedēļām, tad kad ļaudis masveidā nedēļas nogalēs vēl tesa uz jūru pēc siltuma un slapjuma.
Mini, mini mīkliņu, mazo bērniņu, šodien atkal izvilku loterijas biļeti, kurā visas lozes pilnas, bet atkal neko nevinnēju. Atkal. Nu, neko darīt. Labi, tā bija novirze no tēmas.
Tomēr runājot par pozitīvo, jau trešajā nedēļas nogales skrējienā aptuveni vienā un tajā pašā vietā un laikā sastopu padzīvojušu vīru, kas arī skrien. Kas ir ļoti neparasti, jo lielākajā daļā skrējienu es nesastopu vispār nevienu, nerunājot par skrējējiem. Tomēr šoreiz sastopamies jau 3 brīvdienas pēc kārtas. Mēs saprotamies bez vārdiem - smaids un sveiciens un katrs aizskrien savā virzienā. Skrējēji tāpat kā daudzi citi savas jomas entuziasti labi viens otru atpazīst un saprot. Es redzu un ievēroju visas vajadzīgās nianses pat uz cilvēku lāgā nepaskatoties, gan skrējēja apģērbu, gan skriešanas ātrumu, tehniku, elpošanas ritmu, atrašanās vietu, līdz ar to iespējamo skriešanas maršrutu un attālumu. Pietiek ar dažām sekundēm, lai saprastu, ka cilvēks nav svētdienas skrējējs (pat, ja mums ir sanācis satikties svētdienā), patīkami satikt kādu savējo. Bet, ja godīgi, 3 nedēļas pēc kārtas tas jau ir daudz. Un, kas par daudz, tas par skādi. Laikam būs nedaudz jāpamaina skriešanas laiks šajā nedēļas nogalē. |
|
|
| |
[2. Sep 2015|23:08] |
Wow, pateicoties freidlistē nospiestam jūtūbes linkam šodien uzzināju, ka Miley Cyrus ir īsta dziedātāja, kura dzied dziesmas un, kas vissvarīgākais - tiešām māk dziedāt, piemēram:
https://www.youtube.com/watch?v=wOwblaKmyVw
Laba balss un laba balss pārvalīšana, lieliski!
Esmu šokā. Varbūt ir pienācis laiks uzzināt, kas ir Justins Bīberis? Es vairs nezinu, ko domāt.
Citās ziņās:
Turpinu pa bišķim ēst bišu vēmekļus. Šodien atslodzes diena, palikuši vēl kāds pusotrs kilo (vai mazliet vairāk). Ar rupjmaizi un tēju iet iekšā nesaudzīgi daudz. |
|
|
| |
[30. Aug 2015|12:55] |
Vakar nopirku medu. Divus traukus, katru pa 1.2kg. Principā laikam vajadzēja pirkt tikai vienu, jo es tagad nevaru apstāties ar ēšanu. Un es lieliski zināju, ka tā tas arī būs! Neapstāšos, kamēr viss nebūs izrīts. Bet medutiņš taču ir veselīgs, es sevi mierinu. Vispār es domāju, ka daiļā pārdevēja tam visam ir pie vainas. Man likās, ka viņa man nevar pārdot sliktu un nevajadzīgu mantu, tāpēc es arī nopirku abas bundžas. Ā, nē viņa teica, ka šogad esot ļoti tīrs liepu medus, tāds esot apmēram reizi piecos gados. Es noticēju un paņēmu arī otru - liepu medus bundžu. Pat es kā nespeciālists biju pamanījis, ka šogad liepas zied labi.
Labi, iešu vēl bišķi ieļeksēt. |
|
|
| |
[25. Aug 2015|21:23] |
Šodien izvedu ārā paskrieties savu iekšējo dzīvnieku. Nocilpoju desmitnieku četrdesmit astoņās minūtēs, parasti skrienu nedaudz lēnāk. Šoreiz bija patīkams skrējiens. Laikam dēļ vēsāka laiciņa. Iepriekšējo reizi tā īsti izbaudīju skrējienu pirms dažām nedēļām, kad sākās tas karstais laiks. Toreiz skrēju un karsu, sākumā bija ļoti patīkams siltumiņš, pēc tam jau karsonis. Jau skrējiena vidū es droši vien atbildu visām tām pazīmēm, pēc kurām iesācējus mudina nekavējoties pārtraukt sporta aktivitātes - izkaltusi rīkle, sarkana seja u.c. (es pat nezinu tās visas pazīmes). Visi mazohistiskie prieki pēc skrējiena vēl papildinās ar labi padarīta darba sajūtu. Tas ir nenovērtējami.
Vispār pēdējā laikā bieži jūtos vainīgs, moka sirdsapziņa. Tas tādēļ, ka pēdējā laikā maz vingroju, pēdējo reizi biju uz stieņiem kaut kad aizpagājušajā nedēļā. Tā vietā uzēdu cepumus, iedzeru tēju un paskatos seriālu. Vāji. Rīt jāiet vingrot. |
|
|
| |
[25. Aug 2015|21:15] |
Nedaudz nokavēju un noskatījos tikai pēdējo pusstundu no diskusijas par bēgļu uzņemšanu:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/573020-skaties_tiesraidi_debates_par_beglu_uznemsanu_latvija
Jāteic, ka diskusija = sūds. Vismaz tas, ko redzēju. Redzēju es Džordžu Stīlu, kurš kaut ko grūti saprotami stāstīja (biju pārsteigts, ka viņam pēc tik ilgiem gadiem Latvijā tomēr ir tik grūti sazināties latviski, tas tā nedaudz žēli), bet galvenais pateica tiešraidē vārdu "sūds". Citu neko jēdzīgu. Protams, Dīvāna Revolucionāra kungs un Liepnieka kungs savā elementā - loši un demagogi. Vienīgais prātīgais komentārs, ko redzēju bija no zāles, kad viens jaunēklis izteica savu nožēlu gan par diskusijas līmeni, gan par argumentācijas trūkumu (neaģitējot par nevienu viedokli). Par ko uzreiz saņēma Liepnieka apņirgšanu, jo izteicās mazliet neveikli. Katrā ziņā es gribētu noskatīties arī pirmo pusstundu no šīs pseidodiskusijas. Nedaudz atsita atmiņā pirmsreferenduma laiku, kad eirofīli organizēja diskusijas, kurās eirofīli ar eirofīliem runāja par iestāšanās Eiropas Savienībā plusiem un mīnusiem, atspēkoja mītus u.t.t. |
|
|
| |
[23. Aug 2015|18:36] |
Jāteic, ka es nojaušu, ka manā dzīvē drīzumā varētu notikt kādas pozitīvas pārmaiņas. Darbā, piemēram, varbūt vēl kaut kur. Principā es ar to rēķinos. Ne tā, ka kaut kas notiek pats no sevis, bet esmu nolēmis kaut ko pamainīt un to arī izdarīšu. Šodien es sapratu, ar ko es to atzīmēšu. Iegādāšos sev rokas pulksteni. Tādu klasisku, es pat aptuveni zinu marku un aptuveno cenu kategoriju. Nemānīsim sevi, tas nebūs dārgs pulkstenis, bet klasisks un kvalitatīvs, tāds, ko var labi valkāt pie sava dienišķā lietišķā apģērba. Es nezinu, varbūt es tagad iekrītu kaut kādā klasiskajā stereotipā par kaut kādām pusmūža (cik tas ir - pusmūžs?) krīzēm, bet mati man nesāk atkāpties, ar reproduktīvo veselību arī viss ir kārtībā, bet es gribu pulksteni.
Jāteic, ka pirmās atmiņas par rokas pulksteni man ir no pirmās vai otrās klases, kad vecāki (mamma?) man piešķīra kaut kādu mazu, ļoti vienkāršu, šķiet, sieviešu rokaspulksteni. Tādu parastu, mehānisko ar tādu gaišu, ļoti klasisku ciparnīcu un melnu, visai prasta auduma siksniņu. Kopš tā laika man ir bijuši vēl daži visai viduvējas kvalitātes rokas pulksteņi, bet neviens, kas būtu kvalitatīvs vai kādā ziņā atmiņā paliekošs. Ak, jā man lietošanā ir Timex sporta pulkstenis, ko lietoju ļoti regulāri (katrā skriešanas reizē), tas ir aptuveni 12-13 gadus vecs. To es nopirku par savu pirmo īsto nopelnīto naudu. Kalpo godam, siksniņa ir jau sen nomainīta (jo noplīsa), arī korpusā viena skrūve ir atskrūvējusies un ūdensnecaurlaidība ir zudusi, bet pulkstenis iet un savu funkciju pilda lieliski. Gūtais labums no ~25 notērētajiem latiem (mhm, īsts Timex) ir vienkārši lielisks!
Ceru, ka tas brīdis pienāks drīz.
Mazliet paskatījos Internetos, kas vispār ir pieejams un par kādām naudām un uzdūros šim burvīgajam video:
https://www.youtube.com/watch?v=ChrMlpN_7Xg
Vienkārši burvīgi, nevaru nesmaidīt skatoties šo video. Cilvēks nepilnas piecpadsmit minūtes runā par relatīvi vienkāršu rokas pulksteni, kas ir viņa rokās. Un video ir interesants.
(laikam tādu man nebūs pa kabatai iegādāties, bet kas zin, varbūt kādā brīdī dzīvē pienāks iemesls iegādāties arī tādu skaistumu) |
|
|
| |
[23. Aug 2015|00:08] |
Fāāāk... Mairis Briedis tikko tādā nokautā vienu čalīti aizsūtīja, ka šito rīt visur varēs redzēt. Portālos būs galvenā ziņa. Čara nokautā, visi čečeni autā. Kadirovs kā saulīte (bet pēc tam kā apmākusies saulīte).
Tiešām negaidīts nokauts, ne no kurienes, pilnīgi izslēdza čali. Pie tam, pretinieks tomēr visai zināms un labs. Ne tā, kā te virkne citu iepriekšējo. Super!
Jā, īstenībā atkārtojumā gribētu redzēt Kadirovu. Tomēr laikam šim vakaram bija plānota cīņa, kurā labais Čara sakauj slikto Briedi :D
Vēlāk:
Ou, jā, ir arī video!!!
https://www.youtube.com/watch?v=XvVPIKv_lPg
(čečeni mēmi :D :D) |
|
|
| |
[21. Aug 2015|20:19] |
Neticami, bet fakts, šovakar, pavisam drīz pa LTV1 filma "4.maija republika", 21:25. Neticama veiksme. Gribēju noskatīties, bet nebija sanācis (filma - deficīts).
Noskatījos filmas ievaddiskusiju. Domburs ļoti labi ierādīja vietu galma politologam-dirsējam Ījabam. Par diršanu.
Tomēr mani prieki bija īsi, laika ziņas LTV mājaslapā varēja noskatīties, ievaddiskusiju arī, bet pašu filmu Internetā nerāda vis. Ķēmi...
Labi, ka ir strīms. |
|
|
| |
[9. Aug 2015|21:11] |
Ir karsts. Dzeru daudz ūdens, eju dušā daudz reižu. Ūdens vispār iet iekšā kā nekad, nezinu, kur tas paliek, viena krūze otra, trešā. Uz ateju pat īpaši vairāk nestaigāju, viss izsvīst laikam. Sev par nelielu pārsteigumu šādā laikā varu paskriet, laikam esmu ar gadiem nocietinājies, viegli nav, bet pie visa var pierast. Tuvojas vakars, vienīgais laiks, kad var kaut ko normāli padarīt. Bet ko gan tu vakarā padarīsi. Sevišķi, ja rīt jāiet uz darbu. Palūrēšu kādu filmu. Jā, to gan varētu.
Skrienot vispār baigās domas var izdomāt. Katru reizi. Jo īpaši šitādā karsonī, kad jāfunktierē vis kaut kas, lai nedomātu, ka svīsti kā cūka, ka ir grūti un, ka varētu skriet bez krekla, bet nožēlojamā urbānā vide uzliek savu pienākumu. Ja godīgi, tad pēdējais skrējiens, ko pēc ilgāka laika tiešām izbaudīju bija nedēļas vidū, kad tiešām bija karsts. Skrēju, svīdu, mocījos, bet izbaudīju. Sportā laikam bez prāvas mazohisma devas neiztikt. Izbaudīju gan lielā siltuma dēļ, gan arī lauku vides dēļ. Traki pietrūkst man to dabas skrējienu pēdējā laikā. |
|
|
| |
[3. Aug 2015|18:55] |
Un vēl, es biju Cēsīs. Tajā nedēļas nogalē, kad viņiem bija pilsētas svētki. Jūlija pēdējā nedēļas nogale. Spilgtākā atmiņa - nebija cilvēku treniņbiksēs. If jū nov vat ai mīn. Kopumā pilsēta atstāja ļoti patīkamu iespaidu, gan pati pilsēta, gan cilvēki. Otra spilgtākā atmiņa bija par grupu Aurora, viņi tur koncertēja. Ļoti gaumīga, kvalitatīva grupa. Bet fani vispār bija īpaši - kungi un dāmas tā virs 40g.v. zina tekstus, kratās ritmos un dzied līdzi. Tādu nebija daudz, bet ar tiem nedaudzajiem pietika. Jaukiņi!
Ā, un vēl es tur izdzēru vienu alu, šo te:
http://www.eridan.beer/
Gaišo. Teikšu kā ir - labs nebija, nepērciet. Ne tā, ka baigi sliktais, bet vienkārši nebija labs.
Tas man toties liek atcerēties, kad Baltikā biju uz kaut kādu no tiem koncertiem "Lielkoncerts" (?), nez, nu, tas, kas bija Rēzeknē kartinga trasē, tur tāds gaumīgs tirdziņš bija. Un tur tiku pie glāzes īstena mājas alus. Tas gan bija vareni labs, ja zinātu, ka galva no rīta nesāpēs no tāda, tad varētu triekt iekšā lielos apjomos. "Kolnasāta", Balvu novads. Iesaku jo silti:
http://www.celotajs.lv/lv/e/latgales_alus_kolnasata
Par Baltiku ieraksts laikam izpaliks. Kas pagājis, tas pagājis. Gorā biju. Godīgi sakot biju domājis, ka būs gaumīgāka iestāde, bet neko, funkciju jau pilda, ko ta tur daudz. Bet Baltika ar plus zīmi katrā ziņā. |
|
|
| |
[3. Aug 2015|18:38] |
Šis ieraksts būs nedaudz forsēts. Bet tomēr, ieraksts ir ieraksts, tas skaitās. Tātad, sola, ka šī nedēļa būšot dikti silta. Ja godīgi, es līdz šim nebiju pamanījis, ka šī vasara būtu īpaši auksta vai izceltos ar kaut ko citu - parasta vasara, ne vēsa, ne karsta, ne slapja, ne sausa, tāda normāla. Toties vaimanas no sērijas "kad beidzot sāksies vasara?", gan ir dzirdamas. Esiet aizmirsuši, kā bija ziemā? Varu atgādināt, tad bija auksts, bija jāmaksā par apkuri, ārā bija sniegs, slapjums un dubļi. Tumšs un jāstaigā ziemas jakā. Tagad nekā no tā nav, tagad ir vasara un vasara ir tagad. Te vēl maza vaimanologu ilustrācija:
Vai, vai vai, vaimanuvai, briesmīgi. Plus divdesmit grādi dienā, vaivaivai. Un uzsmidzina lietutiņš 2x nedēļā. Nez, tā vaimanāšana tiek kaut kā centralizēti virzīta vai arī notiek haotiski?
Vispār man gribētos vēl kaut ko sastrādāt šovasar. Pārgājiens, laivu brauciens, maza mēroga ceļojums. Lieliem ceļojumiem nebūs ne vaļas, ne spēku, bet mazu gan varētu, tā uz nedēļas nogali. Uz Tukumu varbūt, varbūt uz tuvējām ārzemēm. Vajag ideju. |
|
|
| |
[31. Jul 2015|17:04] |
|
Mani sinhronie kaktusi (http://klab.lv/users/veed_logs/278653.html) atkal metas uz ziedēšanu. Atkal abi reizē. Kā viņi zina, ka abiem vienā dienā jāzied? Viņi taču viens otru tik labi nepazīst, vai ne? Lai gan, ja tā padomā, tomēr abi visu laiku kopā, varbūt ka tomēr ir viņiem kaut kādas neredzamās saiknes. Bēdīgi vienīgi tas, ka viens zieds jau ir pavēries, bet laikam gaismas trūkuma iespaidā līdz galam neatveras. Otrs vērsies tūlīt tikai vaļā. Jā, laikam tomēr būs vienas dienas nobīde. Tas arī šobrīd ir vienīgais iemesls, kāpēc ļoti gribu, lai rīt ir saulaina diena. |
|
|
| |
[29. Jul 2015|22:29] |
Ņemot vērā, ka Latvijā dzīvo tikai divas ķirzaku sugas (vismaz spriežot pēc tā, ko redzu Internetos), tad jāteic, ka šodien tradicionālā skrējiena laikā satiku malanistisko Zootoca vivipara jeb Lacerta vivipara jeb pļavas ķirzaku melnā krāsā. Apmēram šādu:
Nedaudz mulsina, ka manējā bija stipri tievāka vēdera daļā un man šķiet, ka aste tai bija plakanāka vertikāli (apmēram kā tritonam), nevis apaļa. Arī galva šķita nedaudz platāka attiecībā pret ķermeni. Bez tam, kad piegāju klāt, šī nemuka, pat iebakstīju asti ar pirkstu. Tā arī palika stāvot uz ceļa. Nu, neko darīt, laikam būs vienkārši patrāpījies kaut kāds neveiksmīgs eksemplārs. Nē, beigta nebija, pārāk labi saglabājusies bija, lai būtu beigta. Ceļa vidū šitā arī ilgi tik cēli nepastāvēsi, ātri nobrauks plakanu (par ko es arī nedaudz satraucos nabaga lepnā zvēra vietā). |
|
|
| |
[5. Jul 2015|17:40] |
Lietas ir kļuvušas pavisam nopietnas - zemeņu, vaniļas vai šokolādes Piena Spēka vietā esmu sācis lietot parasto, bez garšiņām (un bez cukura!). Laikam šī video ietekmē:
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/566414-vai_jogurti_ir_tik_veseligi_ka_daudzi_par_tiem_doma
(tas man ļauj apēst cukuru citā veidā, piemēram augļos, cepumos, šokolādē)
Citās ziņās - svīstu kā cūka savā miteklī. Bez siestas nekādi, paguļu, pasvīstu, galvenā darbošanās no rītiem un vakaros.
Vēl citās ziņās - esmu patiesi sašutis. Dzeru mangaļūdeni un sūtu viņiem internetos loterijai korķu numurus (ir tāda loterija viņiem). Biju svēti pārliecināts, ka kaut ko vinnēšu. Nekad neko neesmu vinnējis šādās loterijās, bet pie sevis nospriedu, ka beidzot tā reize ir pienākusi. Nosūtīju pat kādus 6 vai pat vairāk numurus. Un zini, ko? Neko neesmu vinnējis!!! Šmaukļi kaut kādi. Vakar nopirku minerālūdeni Essentuki Nr.17, tīri aiz naida un aiz tā, ka tam bija maksimālā iespējamā mineralizācijas pakāpe no veikalā pieejamajiem ūdeņiem. Daļēji arī tāpēc, lai krieviņi galīgi no bada nesatrakojas (tas ūdens ir no Krievijas). |
|
|
| |
[1. Jul 2015|21:44] |
|
Zini, kas besī? Eju uz savu stadionu, a tur visādi tirliņi elpo manu skābekli. Gribu viens, vēsumā un bez skatītājiem. Daži aktuālie trendiņi, pirmais - nereāli daudz tautas. Ja vēsajā sezonā vidēji satieku nullkomats piecus cilvēkus savā treniņā, kas parasti ir kaut kādi jocīgie ļaudis, kas riņķo ap stadionu, tad tagad ir pilns gan ar riņķotājiem, gan futbolistiem, basketbolistiem, stieņotājiem. Kur jūs bijāt ziemā, aukstumā un slapjumā, ko? Nu, tad ejiet tagad atpakaļ uz tieši to pašu vietu. Otrais trendiņš ir čalīši, kas atnāk, mazliet iesildās, uztaisa 3 piegājienus kaut ko - velnsviņuzinako un tad iet prom. Kas tas tāds ira? Nu, ejiet taču labāk pasēdiet pie kompja, ellē, ratā, nevis elpojiet manu skābekli. Trešais trendiņš - džeki melnās zeķubiksēs un šortos. Parasti spēlē basi ar tādiem pašiem stila ekspertiem, bet reizēm arī skrien. Parasti ar kaut kādiem vadiem, kas karājas no galvas. Jā, arī tagad šitajā žaronā. Zeķubikses, bļe! Un melnas, pie tam. Būtu vismaz tīkliņzeķes uzvilkuši, nebūtu tā jāmokās ar svīstošiem stilbiem. |
|
|
| |
[18. Jun 2015|22:22] |
Vienkārši dievinu šādas rakstu kombinācijas,
Pirmais raksts:
Policija brīdina par agresīvu klaiņojošu suni Rīgā; ārsti cīnās par sakostās sievietes dzīvību
http://www.delfi.lv/news/national/politics/policija-bridina-par-agresivu-klainojosu-suni-riga-arsti-cinas-par-sakostas-sievietes-dzivibu.d?id=46117511#ixzz3dRY32WF9\
Pēc brīža seko Otrais raksts:
Skaudrā patiesība par agresīvo suni, kurš otrdien Juglā smagi sakodis sievieti
http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46125805_skaudra-patiesiba-par-agresivo-suni-kurs-otrdien-jugla-smagi-sakodis-sievieti#ixzz3dRYAgowI
Palasīt komentārus pie rakstiem ir vienkārši medusmaize. Cik jauki cilvēki sacepjas par vienu tēmu, un tad sacepjas par pilnīgi pretējo. Nekāds strīds vai kašķis īsti nesanāk, jo pirmā raksta komentētājs pēc otrā raksta parādīšanās saprot, ka ir pamatīgi appists. Gaumīgs appisiens. Un šādas rakstu kombinācijas šad tad kaut kur uzpeld. Tas tikai parāda, cik ļoti sabiedrība ir manipulējama. Cik tas ir līdz smieklīgumam vienkārši. Par jebkuru tēmu, par suņiem, kaķiem, godmaņiem, prežiem, krievijām un praidiem, par jebko. Tā teikt, gatavojiet tikai popkornu. Skumjā daļa ir tikai tā, ka pats reizēm nonāc līdz slēdzienam, ka, lai tevi mazāk appistu vienkārši vajag pāriet uz kvalitatīviem ziņu portāliem, kas domāti prasīgākiem lasītājiem (piemēram, spoki.tvnet.lv), citu variantu vienkārši nav. |
|
|