| |
[25. Aug 2015|21:23] |
Šodien izvedu ārā paskrieties savu iekšējo dzīvnieku. Nocilpoju desmitnieku četrdesmit astoņās minūtēs, parasti skrienu nedaudz lēnāk. Šoreiz bija patīkams skrējiens. Laikam dēļ vēsāka laiciņa. Iepriekšējo reizi tā īsti izbaudīju skrējienu pirms dažām nedēļām, kad sākās tas karstais laiks. Toreiz skrēju un karsu, sākumā bija ļoti patīkams siltumiņš, pēc tam jau karsonis. Jau skrējiena vidū es droši vien atbildu visām tām pazīmēm, pēc kurām iesācējus mudina nekavējoties pārtraukt sporta aktivitātes - izkaltusi rīkle, sarkana seja u.c. (es pat nezinu tās visas pazīmes). Visi mazohistiskie prieki pēc skrējiena vēl papildinās ar labi padarīta darba sajūtu. Tas ir nenovērtējami.
Vispār pēdējā laikā bieži jūtos vainīgs, moka sirdsapziņa. Tas tādēļ, ka pēdējā laikā maz vingroju, pēdējo reizi biju uz stieņiem kaut kad aizpagājušajā nedēļā. Tā vietā uzēdu cepumus, iedzeru tēju un paskatos seriālu. Vāji. Rīt jāiet vingrot. |
|
|
