|
8. Sep 2015|20:05 |
Pie dienas sasniegumiem varu minēt, ka šodien vēl neesmu ēdis bišu vēmekļus, bet neskatoties uz to, mani 2.4kg divas nedēļas diemžēl neizvilks. Toties šodien skrienot apdzinu veselus divus riteņbraucējus vienā paņēmienā (necerēta izdošanās), šīs izcilā panākuma iedvesmots pamanījos noskriet 12km ātrāk, nekā stundas laikā. Varu ziņot, ka par spīti tam, ka astronomiskā vasara turpinās ar plašu vērienu, tomēr ir iestājies meteoroloģiskais rudens, kas sev līdzi nes arī rudenīgi vēso ūdeni. Nevis ar spaiņiem, bet gan ezerā. Lai gan par astronomiskā rudens iestāšanos kaut kur tur kaut kādos Zosēnos vai tamlīdzīgā dieva pamestā vietā ziņoja jau pirms vairākām nedēļām, tad kad ļaudis masveidā nedēļas nogalēs vēl tesa uz jūru pēc siltuma un slapjuma.
Mini, mini mīkliņu, mazo bērniņu, šodien atkal izvilku loterijas biļeti, kurā visas lozes pilnas, bet atkal neko nevinnēju. Atkal. Nu, neko darīt. Labi, tā bija novirze no tēmas.
Tomēr runājot par pozitīvo, jau trešajā nedēļas nogales skrējienā aptuveni vienā un tajā pašā vietā un laikā sastopu padzīvojušu vīru, kas arī skrien. Kas ir ļoti neparasti, jo lielākajā daļā skrējienu es nesastopu vispār nevienu, nerunājot par skrējējiem. Tomēr šoreiz sastopamies jau 3 brīvdienas pēc kārtas. Mēs saprotamies bez vārdiem - smaids un sveiciens un katrs aizskrien savā virzienā. Skrējēji tāpat kā daudzi citi savas jomas entuziasti labi viens otru atpazīst un saprot. Es redzu un ievēroju visas vajadzīgās nianses pat uz cilvēku lāgā nepaskatoties, gan skrējēja apģērbu, gan skriešanas ātrumu, tehniku, elpošanas ritmu, atrašanās vietu, līdz ar to iespējamo skriešanas maršrutu un attālumu. Pietiek ar dažām sekundēm, lai saprastu, ka cilvēks nav svētdienas skrējējs (pat, ja mums ir sanācis satikties svētdienā), patīkami satikt kādu savējo. Bet, ja godīgi, 3 nedēļas pēc kārtas tas jau ir daudz. Un, kas par daudz, tas par skādi. Laikam būs nedaudz jāpamaina skriešanas laiks šajā nedēļas nogalē. |
|