|
18. Apr 2024|15:05 |
Interesanti iztēloties, vai, uzskatot ikdienā savus bērnus un iedomājoties, ka tūdaļ sūtīsi viņus nomirt, tu sajūti no tā sirdī prieku un lepnumu. Jo citādāk nevaru iedomāties, kāpēc apsmej vecākus, kuri ar sajūsmu neatdod savus bernus nāvei.
p.s. es neesmu pret zemes aizstāvēšanu. Mēs visi tur būsim un visi to darīsim. Bet kačāt karu, nāvi, bezjedzīgas ciešanas par kaut ko stilīgu un krutu un ko katram jātiecas un, kuri ar sajūsmu netiecas, ir kkādi pajoļi un lohi, sorry, - tā ir bezgaumība. |
|