Pirmkārt, ir ļoti nejauki, ka Jūs no manis prasāt "kas būtu jādara Latvijas valstij", tā it kā šādās situācijās būtu kaut kāda pareizā atbilde. Dari, ko gribi, būs sūdīgi. Cīnies vai necīnies – mēs vienkārši esam sūdīgā savas vēstures periodā, tāpat kā pirms gadiem 20 bija Balkāni vai šobrīd Sīrija. Es te ienācu tikai par savu sirdsapziņu pačinksēt.

Otrkārt, es ļoti labi apzinos, ka ir atšķirība starp iebrukumu citā valstī un savas valsts aizsardzību, bet manā "Valsts" man nav nekāds pietiekami svarīgs lielums, lai es tās dēļ mirtu. Es varētu mirt par dažu savu radinieku, jā, par savu draugu bērniem – jā, par svešiem, jebkādiem bērniem – arī jā. Bet ne par valsti. Sorry, ar to nepietiek. A davaj finansējam laivas, lidmašīnas iedzīvotāju evakuācijai.

Atbilde uz tavu trešo jautājumu: es nezinu, kāpēc cilvēki brīvprātīgi stājas Zemessardzē. Ir, kas jūt, ka ir ok cīnīties par "valstiskuma" jēdzienu, tad ir tādi, kā mani draugi, kuri, kā jau teicu, grib savākt kopā savu dzīvi. Kādam droši vien tas ir naids, citam atkal ļoti patīk sportiņš (gāju Jaunsargos, tāpēc zinu, ko runāju). Iemesli ir dažādi.

(Reply to this) (Parent)