Piekūns skrien dibenā |
[14. Apr 2019|20:47] |
Mazais, sīkais, zemiskais cilvēciņš beidzot ir sagaidījis savu zvaigžņu stundu, brīdi, kad var izlīst no savas miskastes un pabakstīt ar pirkstu kāda cita virzienā: https://www.delfi.lv/news/versijas/ainars-mielavs-alvis-zena-un-vova-tiem-kas-man-pardaugava-sartu-krava.d?id=50990043
Jautājums ir par to, kāpēc vispār šis raksts ir tapis? Ja jau Ainars tik ļoti lepojas ar to, ko ir darījis, tad kāpēc viņam tagad par kaut ko ir jātaisnojas? Pie tam, tik ilgi pēc šī mazā, bet no atmiņas negaistošā izgājiena? Ja jau lepojies, tad - karogu rokā un uz priekšu! Lepojies ar pilnu krūti, katru gadu var konkrētā datumā lepoties tā, ka maz neliksies.
Skaidrs, ka ne jau par Hermani ir šis raksts. Raksts ir par vienu sīku, vāju cilvēciņu, kurš nespēj būt godīgs pat pats pret sevi. Zemiski un skumji. |
|
|
Comments: |
Viņš vienkārši nespēj atzīt savu kļūdu. Kļūdīties, neatzīt to, un pēc tam meklēt attaisnojumu, ir nožēlojami. Viņš manās acīs ir zaudējis jebkādu cieņu.
| From: | heda |
Date: | 15. Aprīlis 2019 - 01:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Piekrītu par Mielavu. Bet ko tu saki par konkrēto Hermaņa rīcību? Zariņa atteicās turpināt Maskavā spēlēt "Mēdeju", un kopš tā laika taču nekas nav mainījies.
Ja godīgi, man nav viedokļa. Es nezinu, kas tā ir par izrādi, neviens jau laikam precīzi nezina, kamēr nav bijusi pirmizrāde. Bet jāatzīst, ka šobrīd tas izskatās šaubīgi, šajā ziņā varbūt pat Mielavam ir taisnība. | |