| Piekūns skrien dibenā |
14. Apr 2019|20:47 |
Mazais, sīkais, zemiskais cilvēciņš beidzot ir sagaidījis savu zvaigžņu stundu, brīdi, kad var izlīst no savas miskastes un pabakstīt ar pirkstu kāda cita virzienā:
https://www.delfi.lv/news/versijas/ainars-mielavs-alvis-zena-un-vova-tiem-kas-man-pardaugava-sartu-krava.d?id=50990043
Jautājums ir par to, kāpēc vispār šis raksts ir tapis? Ja jau Ainars tik ļoti lepojas ar to, ko ir darījis, tad kāpēc viņam tagad par kaut ko ir jātaisnojas? Pie tam, tik ilgi pēc šī mazā, bet no atmiņas negaistošā izgājiena? Ja jau lepojies, tad - karogu rokā un uz priekšu! Lepojies ar pilnu krūti, katru gadu var konkrētā datumā lepoties tā, ka maz neliksies.
Skaidrs, ka ne jau par Hermani ir šis raksts. Raksts ir par vienu sīku, vāju cilvēciņu, kurš nespēj būt godīgs pat pats pret sevi. Zemiski un skumji. |
|