Hmm, multinacionālā valstī, kurā politiskā un sociālā vara, visas valsts pārvaldes institūcijas kopš tās izveidošanas pirms 20 gadiem ir vienas etniskās grupas rokās, kurā visa politika vērsta, lai maksimāli ierobežotu citu etnisko grupu līdzdalību valsts dzīvē, izglītības un kultūrpolitiku veidojot, lai pēc iespējas asimilētu titulnācijai nepiederošos, tādā valstī grūti nekonstatēt visai neslēptu politisko nacionālismu. Pat ekonomiskā politika tika apzināti veidota, par labu titulnācijas ekspektācijām (jau Tautas frontes programmā bija nosprausts mērķis rūpniecības uzņēmumu likvidācija, lauksaimniecības pārorientācija uz sīksaimniecībām). Tb latvieši šo valsti vadījuši un stūrējuši, īstenojuši visas reformas - neviens cits pie varas stūres nav bijis, - tb par to, kur valsts ir, var pateikties tikai un vienīgi tautiešiem un to īstenotajai nacionālajai politikai, nevis kādai svešai varai un nav ko sūdzēties.

Bet ja absolūtais vairākums dižās latviešu tautas nav nacionālisti, tikai kosmopolītiski nacionālā karodziņa vicinātājipar ko naciķi sūdzas, tad patiešām šiem grūti - grūti dzīvot ar apziņu, ka esi margināla mazākuma pārstāvis, tāls no reālajām savas tautas vērtībām un pasaules redzējuma. ;)))