![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Visādas savādības.
Pirmkārt, nejauši uzrunāt un nejauši sarunāt sticku ar paziņu, kura nava redzēta gadus 4; da i pirms tam - vēl 4.
Pa ceļam uz sticku Līvu laukumā redzēt konvulsijās raustāmies, par iespēju atpakaļ uz soliņa uzkārpīties (pretēji sava ķermeņa breakdownam, kurš tiecās saļimt uz zemes) cīnošamies sievieti-alkoholiķi-būtni bez noteiktas dzīvesvietas.
Viņa smirdēja tik šausmīgi, ka arī 10 metrus nostāk stāvot, rāva.
Kamēr es sazvanīju 112->ātros, būtne nevienlīdzīgo cīņu ar ķermeni zaudēja un, auduma maisiņā ieliktajām pudelēm strinkšķot žēli, norkita zemē jau bez kustībām. Jebkurš cits dzīvs organisms tuvāko 20 metru rādiusā no notikuma vietas steigšus evakuējās.
Ar 112 man bija sekojoša saruna:
- Glābšanas dienests, lūdzu!
- Labvakar, sakiet, ko man darīt, ja es redzu, ka Līvu laukumā uz ielas mirst sieviete (+avg sievietes stāvokļa raksturojums)?
- Jums vajag ātros? (te es samulsu)
- Nu, man tieši nē. Viņai gan derētu.
- Labi, Jūs esat Rīgā?
- Jā.
Akurāt tas pats atkārtojas dublī 2 - saruna ar ātrajiem, tikai ar piebildi beigās 'tādas mums te katru nedēļu mirst'. Nu ok. Tā gadās.
Tālāk izrādījās, ka sensenā paziņa ir apveltīta ar dažām fīčām, kas saistītas ar viņa amata specifiku (nav prostitūcija!), kā rezultātā jau pēc ļoti maza skaita stundu mēs sabijām visādās jaukās vietās patērējušas blāķi neticamu alkohola daudzumu un kombināciju, kas šķiet kopumā izmaksāja 5LVL per capita. Tad mēs spēlējām blondebiljardu - tas ir tāds biljarda paveids, ko spēlē 2 blondīnes, un kurā vienreiz uzvarēju es, bet otrreiz - viņa. Tad mēs gribējām kuģi un bruģi, bet nejauši nokļuvām Salaspilī un uz Rīgas HES redzējām milzu sarkanu mēnesi, akurāt 2 dienas pēc pilnmēness. Šoreiz viņš izskatījās ļauns. Nolēmām, ka stila tīrības dēļ uz memoriālu naktī tomēr nebrauksim, neklausīsimies, kā aiz vārtiem vaid zeme. Ne un ne.
Tad man sagribējās mājās un es nolēmu nekrist ārzemju seksterora antikampaņas 'labāk par pusaliņu mūsu džekam' valgos - nekādā formātā un bezpiecpadsmit vienos atradu sevi savā dzīvoklī vienu un laimīgu.
Un jau drusku-pirms-2 es biju midziņā un saldi čučēju. Kad pamodos, bija 05:19?!? WTF?, es padomāju un pamodos otrreiz 07:43. Kautkas neticams. [Normāli es mostos tā ap 11]. Kur prikols?
Taga es to zinu.
Palaidu vannā ūdeni un nācu ieklabēt šo bezsatura postu.
Un pa šo laiku vanna ir līdz malām pilna. Ar ledusaukstu ūdeni.
Sakiet, ko man tagad darīt?
Pirmkārt, nejauši uzrunāt un nejauši sarunāt sticku ar paziņu, kura nava redzēta gadus 4; da i pirms tam - vēl 4.
Pa ceļam uz sticku Līvu laukumā redzēt konvulsijās raustāmies, par iespēju atpakaļ uz soliņa uzkārpīties (pretēji sava ķermeņa breakdownam, kurš tiecās saļimt uz zemes) cīnošamies sievieti-alkoholiķi-būtni bez noteiktas dzīvesvietas.
Viņa smirdēja tik šausmīgi, ka arī 10 metrus nostāk stāvot, rāva.
Kamēr es sazvanīju 112->ātros, būtne nevienlīdzīgo cīņu ar ķermeni zaudēja un, auduma maisiņā ieliktajām pudelēm strinkšķot žēli, norkita zemē jau bez kustībām. Jebkurš cits dzīvs organisms tuvāko 20 metru rādiusā no notikuma vietas steigšus evakuējās.
Ar 112 man bija sekojoša saruna:
- Glābšanas dienests, lūdzu!
- Labvakar, sakiet, ko man darīt, ja es redzu, ka Līvu laukumā uz ielas mirst sieviete (+avg sievietes stāvokļa raksturojums)?
- Jums vajag ātros? (te es samulsu)
- Nu, man tieši nē. Viņai gan derētu.
- Labi, Jūs esat Rīgā?
- Jā.
Akurāt tas pats atkārtojas dublī 2 - saruna ar ātrajiem, tikai ar piebildi beigās 'tādas mums te katru nedēļu mirst'. Nu ok. Tā gadās.
Tālāk izrādījās, ka sensenā paziņa ir apveltīta ar dažām fīčām, kas saistītas ar viņa amata specifiku (nav prostitūcija!), kā rezultātā jau pēc ļoti maza skaita stundu mēs sabijām visādās jaukās vietās patērējušas blāķi neticamu alkohola daudzumu un kombināciju, kas šķiet kopumā izmaksāja 5LVL per capita. Tad mēs spēlējām blondebiljardu - tas ir tāds biljarda paveids, ko spēlē 2 blondīnes, un kurā vienreiz uzvarēju es, bet otrreiz - viņa. Tad mēs gribējām kuģi un bruģi, bet nejauši nokļuvām Salaspilī un uz Rīgas HES redzējām milzu sarkanu mēnesi, akurāt 2 dienas pēc pilnmēness. Šoreiz viņš izskatījās ļauns. Nolēmām, ka stila tīrības dēļ uz memoriālu naktī tomēr nebrauksim, neklausīsimies, kā aiz vārtiem vaid zeme. Ne un ne.
Tad man sagribējās mājās un es nolēmu nekrist ārzemju seksterora antikampaņas 'labāk par pusaliņu mūsu džekam' valgos - nekādā formātā un bezpiecpadsmit vienos atradu sevi savā dzīvoklī vienu un laimīgu.
Un jau drusku-pirms-2 es biju midziņā un saldi čučēju. Kad pamodos, bija 05:19?!? WTF?, es padomāju un pamodos otrreiz 07:43. Kautkas neticams. [Normāli es mostos tā ap 11]. Kur prikols?
Taga es to zinu.
Palaidu vannā ūdeni un nācu ieklabēt šo bezsatura postu.
Un pa šo laiku vanna ir līdz malām pilna. Ar ledusaukstu ūdeni.
Sakiet, ko man tagad darīt?
Tas izpūš visu kontentu no galvas un padara karstu un trulu. To jau vakar arī martcore teica.
Nespēju lietot ne aukstūdeni, ne fēnu.
Labs posts, pozitīvs :D
Arī laicīgajā dzīvē varam piedzīvot skaistus mirkļus.