Leģenda par prizmatisko vīli
Tas notika sen - pirms upesgalu Tvaikoņu ielā privatizēja cilvēks, kurš blakus piemineklim ‘Betmens un Robins’ uzslēja Ēku ar Zaļo Jumtu.
Sirmos matus virpinādams čirkās, pa Tvaikoņu ielu uz upes pusi minās Žī ar Žokli. Jā, jā, tas pats, kurš pret kalnu 100, no kalna 10. Visnotaļ laimīgs, ka Ādolfa cūķis viņam šodien nebija uzrūcis sibemol mažorā, Žī čīkstināja pie stadiona nozagtā velosipēda ‘Desna’ ķēdi un sapņoja, kā viņš gaumīgi relaksēsies upmalā ar seno draugu Sadovņiku Maigoni. Šodien vīriem padomā īpaša izklaide – nobaudīt jauno Miervalža Kandžas brūvējumu tieši no taras – gaumīgas 3 litru burkas, no tās jau kuro gadu mēģina nolupt etiķete ‘Tomatovii sok. 2 sort’. Lai pasākums neaprautos pusratā, un nebūtu jāiet pēc vēl uz Iluminatoru, Žī nolēmis sagādāt Maigonim priecīgu pārsteigumu: kabatā, jautri džinkstot pret atslēgām, par savu klātbūtni liecina aerosoliņš ‘Dihlofoss’.
Vārdiem neaprakstāma ir līksme, kas pārņem senos draugus atkalredzoties! Steigšus tiek smeķēts gardais spēka dzēriens – un te Žī liek lietā aerosoliņu, gaumīgi piepildot burkā rodošos tukšumu ar aerosoliņa saturu. Tikai viena lieta nedaudz aptumšo draugu līksmi – zacene nav paņēmusies līdzi ne vienam, ne otram. Te nu Sadovņiks Maigonis nezaudē attapību – tam kabatā līdzi no tehnikuma siltumnīcām paņēmusies vīle. Parastā, plakanā vīle. Draugi atklāj, ka iebāžot vīli starp zobiem un veicīgi raujot uz āru, veidojas tīkama vibrācija un bzzzz!, kā rezultātā aizmirstas i uzkodas, i viss.
Maigonis tagad zin, ko dāvinās Žī nākamajā apaļajā jubilejā, ja Dievs dos viņam to sagaidīt. Tīkamākiem nākotnes vakaru veldzējumiem, Maigonis apņemas darīt visu iespējamo, lai draugam dāvātu Lielo Prizmatisko Vīli.
Sirmos matus virpinādams čirkās, pa Tvaikoņu ielu uz upes pusi minās Žī ar Žokli. Jā, jā, tas pats, kurš pret kalnu 100, no kalna 10. Visnotaļ laimīgs, ka Ādolfa cūķis viņam šodien nebija uzrūcis sibemol mažorā, Žī čīkstināja pie stadiona nozagtā velosipēda ‘Desna’ ķēdi un sapņoja, kā viņš gaumīgi relaksēsies upmalā ar seno draugu Sadovņiku Maigoni. Šodien vīriem padomā īpaša izklaide – nobaudīt jauno Miervalža Kandžas brūvējumu tieši no taras – gaumīgas 3 litru burkas, no tās jau kuro gadu mēģina nolupt etiķete ‘Tomatovii sok. 2 sort’. Lai pasākums neaprautos pusratā, un nebūtu jāiet pēc vēl uz Iluminatoru, Žī nolēmis sagādāt Maigonim priecīgu pārsteigumu: kabatā, jautri džinkstot pret atslēgām, par savu klātbūtni liecina aerosoliņš ‘Dihlofoss’.
Vārdiem neaprakstāma ir līksme, kas pārņem senos draugus atkalredzoties! Steigšus tiek smeķēts gardais spēka dzēriens – un te Žī liek lietā aerosoliņu, gaumīgi piepildot burkā rodošos tukšumu ar aerosoliņa saturu. Tikai viena lieta nedaudz aptumšo draugu līksmi – zacene nav paņēmusies līdzi ne vienam, ne otram. Te nu Sadovņiks Maigonis nezaudē attapību – tam kabatā līdzi no tehnikuma siltumnīcām paņēmusies vīle. Parastā, plakanā vīle. Draugi atklāj, ka iebāžot vīli starp zobiem un veicīgi raujot uz āru, veidojas tīkama vibrācija un bzzzz!, kā rezultātā aizmirstas i uzkodas, i viss.
Maigonis tagad zin, ko dāvinās Žī nākamajā apaļajā jubilejā, ja Dievs dos viņam to sagaidīt. Tīkamākiem nākotnes vakaru veldzējumiem, Maigonis apņemas darīt visu iespējamo, lai draugam dāvātu Lielo Prizmatisko Vīli.