Krustvārdu mīkla

Visi tādi dikti strēmaini par auto vadīšanas paradumiem un apelē pie sabiedrības veselā saprāta, izdarot manevrus vai vispār lietot galvu, esot satiksmes dalībniekam.

Tad nu lūk, es vārdos nevaru ietilpināt to, ko var piedzīvot, airējot kajaku saulainā plus 26 sestdienas pēcpusdienā Lielupē, maršrutā no veikparka Priedainē līdz ietekai jūrā. Tāda sajuta, ka tā viena laiva (no kādām 60), kas actually brauca pa atzīmēto kuģu ceļu gan jau nebija no Latvijas. Nezinu gan, vai kaut viens cits no tā dēvētajiem stūrmaniem ir redzējis navigācijas noteikumu grāmatiņu.
Atsevišķā kategorijā startē tie ūdensmotociklisti, kas sver 120kg, uzliek sev priekšā trīsgadīgu dēlēnu bez vestes un laipni smaidot tā uz 60..70kmh met lokus ap vienpatēm airētājām.
Pie Lielupes ietekas jūrā 15 laivas krastā ar pikniku, gandrīz katram dārd krievu muzaks, un ķērc atvases, kuras visas vajag vizināt uz bubļika, nenormāli jautri radot šķērsviļņus fārvaterā.

Sevišķi super ir pie Buļļupes un pretī Uzvarai, tur katrs amatierantropologs var izmest enkuru un gavilēt. Tomēr neiesaku, baigi jau nu mani sabiedēja cita motorene, kas nobrauca no niedrāja traucoties ārā kādus 3m no manas astes.