Divus vakarus pēc kārtas izdevās izrauties padauzīt bumbu, tā ap 2 stundām bez pauzēm. Es nevaru aprakstīt, cik laimīgi šodien sāp kājas, roka un mugura. Kāpēc tik reti, kāpēc tik maz, sasodīts, sanāk šitā izdarboties? Es esmu kļuvusi par sēni, bezjēdzīgu planktonu, šī pilsēta mani ierij un nelaiž vaļā, man nav spārnu, nav galvas vairs. Atpestī, atpestī.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
ernuernabet kā tad ir??? atpestīšanai galiņš pie apvāršņa rēgojas?- vedjmahvēl īsti nē