Krustvārdu mīkla

"Šito vispār vajag pārcelt uz neiroloģiju, ko viņš te maisās un smird!, viņš vispār neko nesaprot!!!11!", skanēja auri no 302. - acu ārsta - kabineta, kurā pirmīt, pavirši ielūkojusies, konstatēju netipisku baru ar ļaudīm gan baltos ķiteļos, gan arī bez tiem. Uzgaidāmās telpas publika saausījās. Pat pie LORa rindā sēdošie, kuri vispār citu humanoīdu vidū mēdz izcelties ar sevišķi ciešanu pilnu skatienu un tādu kā uzblīdušu, nolemtu seju (pamēģiniet jūs nedēļu elpot caur muti), lēnīgi pagrieza galvas kabineta virzienā un līdzjūtīgi tās atkal nokāra pēc tam.

Pēc mirkļa no turienes iznesās kliedzējs: zems žiperīgs vīrelis ar ūsām un tādu kā šmauga boksera miesasbūvi un saraustītām kustībām, noblīkšķinājis durvis, viņš aiztesa pa gaiteni Ginekoloģijas virzienā. Tai neilgajā laika sprīdī, pirms durvis aizcirtās, un spraunais mediķis paguva izveikt pagriešanos promskriešanai, sejā pamanīju raustamies uzaci un plakstiņu. Pēc mirkļa no kabineta arī iznāca pacients, sirms, garmatains hipijvīrs ap 60, sarkanā Lonsdale hūdijā un haki krāsas kargobiksēs, ar spieķi. "Sam durak", viņš noteica Ginekoloģijas virzienā un sulīgi nospļāvās uz grīdas.

"Nākošais!", no pavērtajām 302.durvīm atkal skanēja balss, šoreiz sieviņas, un es domīga devos tur iekšā sapilināt acī atropīnu.