Krustvārdu mīkla

dzīres

Anna Marija Levi

dzīres

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
no košraga ieradās maiss ar butēm.
Tā maliņa zem ādas kur muguras spura! Aaaaaa!

viens šķīvis jau noziedots smirdēšanai pēc zivīm, jāiet uz bodi pēc citrona, ko deoneitralizēt rokas
  • es tā saprotu, ka butes, gluži kā nēģi, ir latviešiem raksturīgs nacionālais gastrokults :)
    • agrāk man riebās 100% zivju, tā bija bērnības trauma, iegūta faktiski katru rītu un pēcpusdienu braucot vienā autobusā ar zvejnieku kolhoza Uzvara zivju ceha darbiniecēm.
      Tad reiz es nejauši studentu gados nokļuvu Norvēģijā ar minimāliem naudas līdzekļiem, varēju atļauties ēst tikai lasi un sieru Norvēģija un makaronus. Tā nu iemācījos ēst lasi.
      Butes kaut kā samērā nesen pie manis atnāca un noenkurojās uz stabilu palikšanu. Šorīt pie brokastīm ar arcu spriedām akurāt par to, cik daudz latvieši mēs esam, ēzdami tās pašas butes :)
      • nesen, pie tām pašām butēm, atcerējos ka 90tajos el. vilciena Lielupe-Rīga nerakstīts likums bija - vakarā pēdējā vagonā brauc zivju ceha cilvēki, bet tie, kas nezinādami rulesus iekāpa, diezgan strauji meklēja izeju.
Powered by Sviesta Ciba