agrāk man riebās 100% zivju, tā bija bērnības trauma, iegūta faktiski katru rītu un pēcpusdienu braucot vienā autobusā ar zvejnieku kolhoza Uzvara zivju ceha darbiniecēm.
Tad reiz es nejauši studentu gados nokļuvu Norvēģijā ar minimāliem naudas līdzekļiem, varēju atļauties ēst tikai lasi un sieru Norvēģija un makaronus. Tā nu iemācījos ēst lasi.
Butes kaut kā samērā nesen pie manis atnāca un noenkurojās uz stabilu palikšanu. Šorīt pie brokastīm ar arcu spriedām akurāt par to, cik daudz latvieši mēs esam, ēzdami tās pašas butes :)
Tad reiz es nejauši studentu gados nokļuvu Norvēģijā ar minimāliem naudas līdzekļiem, varēju atļauties ēst tikai lasi un sieru Norvēģija un makaronus. Tā nu iemācījos ēst lasi.
Butes kaut kā samērā nesen pie manis atnāca un noenkurojās uz stabilu palikšanu. Šorīt pie brokastīm ar arcu spriedām akurāt par to, cik daudz latvieši mēs esam, ēzdami tās pašas butes :)