Krustvārdu mīkla

Anna Marija Levi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
šodien ir viena no tām dienām, kurā ar neizsakāmu vieglumu, smaidu un alkām izrauties var elementāri pārvilkt svītru atkal kādam pagātnes strēķim un smiedamies un irgojot aiztraukties tālēs zilajās.

Izlasīju cibu, ielēju kafiju, apraudzīju amariļļus un narcises uz palodzes un atnāca tā sajūta. Ka labs viss, kas bijis; bet tagad ir laiks doties. Ka nupat ir gana pastaigāts pa taisno, stabilo kāpņu laukumiņu un vajag pacelties spārnos un aizlidot augšā uz nākamo.
  • paga paga - ar tādu vēderu spārnos?!
    • Nu ja! :) Gribētos, tas ir.
      Ar praktisko realizāciju tā pašvakāk droši vien būs. Bet dzīvot ar tādu sajūtu ir viegli, tīra galva un tā. Vienīgi tās ilgas. Bet laikam dēļ vecumposma īpatnībām varētu sacīt, ka tur nekā sāpīga nava.
  • Es jau jutu, ka vajadzēja pamosties laicīgāk - izskatās, ka es savu šo sajūtu esmu nedaudz nogulējusi :D
    • ir receptīte: nogurt šausmīgi; un vidējas dienas 18:30 vakarā aizmigt. Tad uzmosties pusnaktī un justies šausmīgi mundram; padzīvoties, stundiņu palasīt kaut ko, ieēst sieriņu Kārums, iztīrīt zobus. Nu un ap pusdiviem likties pie miera vēlreiz. Pamostas 7:30 svaigs kā gurķīts! Sajūtas kā kad būtu nogulēts 2 maiņās un nebūt ne smagi! :)
Powered by Sviesta Ciba