te saprotu, te nesaprotu
kā iespējams pamanīt/nepamanīt ugunsgrēku, dzīvojot daudzstāvu panelenē?
Visa lieta slēpjas mūsdienu mēbeļražotāju dīvainajā materiālu izvēlē.. piemēram, vakar nejauši viens no mana dīvāna spilveniem bija nokritis uz grīdas un jocīgā veidā pamanījies piespiesties stāvlampas spuldzei.
Kaut kādā brīdī istabu pārņēma šausmīga, neciešama smaka, tāda, kas spiež uz apziņu un zemapziņu un mudina nekavējoši rīkoties.
Sākumā nebūt nespēju noticēt, ka smakas avots ir manā dzīvoklī. Rūpīgi izraustīju visas elektroiekārtas, nospriedu, ka droši vien kāds no tuvīnajiem termināļiem pārkrauj afigenna videi draudzīgu vielu un izgāju uz balkona par to pārliecināties. Tomēr ārā gaiss bija itin svaigs.
Tad jau pēc mirkļa pamanīju problēmas cēloni. Liesmu nebija, objekts gruzdēja un lēnītēm pārogļojās, radot pieminēt neciešamo smārdu. Jādomā, ka aizmidzis cilvēks papriekš nomirtu no saindēšanās ar dīvāna degšanas blakusproduktu izgarojumiem un tikai tad sadegtu.
Ja tas jūs nomierina.
Visa lieta slēpjas mūsdienu mēbeļražotāju dīvainajā materiālu izvēlē.. piemēram, vakar nejauši viens no mana dīvāna spilveniem bija nokritis uz grīdas un jocīgā veidā pamanījies piespiesties stāvlampas spuldzei.
Kaut kādā brīdī istabu pārņēma šausmīga, neciešama smaka, tāda, kas spiež uz apziņu un zemapziņu un mudina nekavējoši rīkoties.
Sākumā nebūt nespēju noticēt, ka smakas avots ir manā dzīvoklī. Rūpīgi izraustīju visas elektroiekārtas, nospriedu, ka droši vien kāds no tuvīnajiem termināļiem pārkrauj afigenna videi draudzīgu vielu un izgāju uz balkona par to pārliecināties. Tomēr ārā gaiss bija itin svaigs.
Tad jau pēc mirkļa pamanīju problēmas cēloni. Liesmu nebija, objekts gruzdēja un lēnītēm pārogļojās, radot pieminēt neciešamo smārdu. Jādomā, ka aizmidzis cilvēks papriekš nomirtu no saindēšanās ar dīvāna degšanas blakusproduktu izgarojumiem un tikai tad sadegtu.
Ja tas jūs nomierina.
Un fakts, jā, šķiet, ka neaizdegties palīdzēja tieši vielas. Bet, ja es būtu piemigusi, es nez, kā būtu...