![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Smieklīga jau tā regularitāte, bet nu tomēr.
Pirms 3 gadiem uzzināju, ka vēl pirms 3 gadiem sastrādātā šaize (lai novērstu pirms 2x3 gadiem sastrādātu šaizi) ir nejaukāka un bojājošāka kā bija licies ļaunākajās aizdomās.
Toreiz nospriedu, ka ko nu vairs.
Pamatdoma šim visam tāda, ka no tiesas, katrs ir pats sev pats [ginekologs, LORs, radiologs un kas vēl nez]; diemžēl vienojošais visām šīm ik-pa-3-gadiem vizītēm ir tāda kā bezspēcības un neko-nevar-padarīt sajūta. Kad vajag kaut ko izkalt, urbt pierē, durt un plēst un griezt un izšūt nāsis krustdūrienā, tur bļaģ, visi gudri un nadzīgi, a pēc tam to postu savākt neviens nevara.
Manu gaismas stariņ, ja tev kādreiz rodas problēmiņa ar 8. zobiņiem, haimorītu vai cita tipa deguna dobumu saslimšanām _nekad_ _nekad_ neļauj veikt nekādas tur punkcijas, skalošanas vai griešanas bez 124 rentgeniem dažādos tava vērtīgā paura rakursos un ar 104 zieģeļiem aptiprināta ārstu konsīlija slēdzienu ka šī ķirurģiskā manipulācija glābs tev dzīvību un bez tās nav iespējams nodrošināt tava ķermeņa savietojamību ar dzīvi.
Izraksts (stipri apīsināts) no šodienas Ventspils slimnīcas datortomogrāfu apmeklējuma :
- labdien, man te CT vajag!
- aber lūdzu, kur nosūtījums?
- še (tur rakstīts "Lūdzu 3D CT deguna, pieres un augšžokļa dobumiem)!
- sūdzības ir?
- jā, bet stāsts ir ļoti garš.
- labi, vēlāk.
CT laikā process tiek apstādināts, radiologs aizskrien un atgriežas ar Augstāku Personālu (AP).
AP: oi, a kas jums tur?
esse: a kas man tur?
AP: jums ir kādas nopietnas sejas traumas?
esse: nu, kakbi da. ar ko sāksim?
AP: kas tai pierei?
esse: kontūzijas sekas. Pēc neveiksmīgas trepanopunkcijas, ibio ("ibio" es neteicu, bet padomāju)
AP: a kur augšžoklim gals palicis?
esse: nodrupināts neveiksmīgas manipulācijas ar 8 zobu laikā.
AP: aaaaa kas tur dobums palicis labajā pusē?
esse: nez. vo, tas bija ko vajadzēja nočekot. A ko, nav vairs?
AP: nē, neredzam. Starpsienas defekts ira! Oroan -!
esse: jā, es zinu, oroantrāla fistula; tie tač sīkumi.
AP: [šausmīgi raizīgi] bet bet bet.. aa kā jūs tā dzīvojat?
esse: nu neko sev, dzīvoju.
AP: vajag salāpīt!
esse: jā, kā tad, paldies par padomu. Jau 3 gudrinieki mēģināja, nafig nevar.
AP: jums nav kaut kādi vecie rentgeni?
esse: ir, protams, ķīpās stāv bagāžniekā. Es negribēju rādīt, lai jūs neietekmējaties :)
AP: [ar bijību] a ko jūs domājat pasākt? Mums nav īsti tādu speciālistu, kas var aprakstīt šo ainu. Parādiet, lūdzu, ko iepriekš ir rakstījuši.
esse: [nopūta] es neko nevaru pasākt, tur jau tā štelle. Ik pa 3 gadiem uztaisa jaunas bildes un skatās dinamiku. Jūs vismaz salīdzināt varēsiet?
AP: centīsimies, nāciet pirmdien pēc slēdziena.
Pirms 3 gadiem uzzināju, ka vēl pirms 3 gadiem sastrādātā šaize (lai novērstu pirms 2x3 gadiem sastrādātu šaizi) ir nejaukāka un bojājošāka kā bija licies ļaunākajās aizdomās.
Toreiz nospriedu, ka ko nu vairs.
Pamatdoma šim visam tāda, ka no tiesas, katrs ir pats sev pats [ginekologs, LORs, radiologs un kas vēl nez]; diemžēl vienojošais visām šīm ik-pa-3-gadiem vizītēm ir tāda kā bezspēcības un neko-nevar-padarīt sajūta. Kad vajag kaut ko izkalt, urbt pierē, durt un plēst un griezt un izšūt nāsis krustdūrienā, tur bļaģ, visi gudri un nadzīgi, a pēc tam to postu savākt neviens nevara.
Manu gaismas stariņ, ja tev kādreiz rodas problēmiņa ar 8. zobiņiem, haimorītu vai cita tipa deguna dobumu saslimšanām _nekad_ _nekad_ neļauj veikt nekādas tur punkcijas, skalošanas vai griešanas bez 124 rentgeniem dažādos tava vērtīgā paura rakursos un ar 104 zieģeļiem aptiprināta ārstu konsīlija slēdzienu ka šī ķirurģiskā manipulācija glābs tev dzīvību un bez tās nav iespējams nodrošināt tava ķermeņa savietojamību ar dzīvi.
Izraksts (stipri apīsināts) no šodienas Ventspils slimnīcas datortomogrāfu apmeklējuma :
- labdien, man te CT vajag!
- aber lūdzu, kur nosūtījums?
- še (tur rakstīts "Lūdzu 3D CT deguna, pieres un augšžokļa dobumiem)!
- sūdzības ir?
- jā, bet stāsts ir ļoti garš.
- labi, vēlāk.
CT laikā process tiek apstādināts, radiologs aizskrien un atgriežas ar Augstāku Personālu (AP).
AP: oi, a kas jums tur?
esse: a kas man tur?
AP: jums ir kādas nopietnas sejas traumas?
esse: nu, kakbi da. ar ko sāksim?
AP: kas tai pierei?
esse: kontūzijas sekas. Pēc neveiksmīgas trepanopunkcijas, ibio ("ibio" es neteicu, bet padomāju)
AP: a kur augšžoklim gals palicis?
esse: nodrupināts neveiksmīgas manipulācijas ar 8 zobu laikā.
AP: aaaaa kas tur dobums palicis labajā pusē?
esse: nez. vo, tas bija ko vajadzēja nočekot. A ko, nav vairs?
AP: nē, neredzam. Starpsienas defekts ira! Oroan -!
esse: jā, es zinu, oroantrāla fistula; tie tač sīkumi.
AP: [šausmīgi raizīgi] bet bet bet.. aa kā jūs tā dzīvojat?
esse: nu neko sev, dzīvoju.
AP: vajag salāpīt!
esse: jā, kā tad, paldies par padomu. Jau 3 gudrinieki mēģināja, nafig nevar.
AP: jums nav kaut kādi vecie rentgeni?
esse: ir, protams, ķīpās stāv bagāžniekā. Es negribēju rādīt, lai jūs neietekmējaties :)
AP: [ar bijību] a ko jūs domājat pasākt? Mums nav īsti tādu speciālistu, kas var aprakstīt šo ainu. Parādiet, lūdzu, ko iepriekš ir rakstījuši.
esse: [nopūta] es neko nevaru pasākt, tur jau tā štelle. Ik pa 3 gadiem uztaisa jaunas bildes un skatās dinamiku. Jūs vismaz salīdzināt varēsiet?
AP: centīsimies, nāciet pirmdien pēc slēdziena.
Ja palasās kā iet zimbai kaut vai, šis ir sušķijs pusķaks, latviski sakot. Mēdz būt traucējošs. Un jā, pēc tā fakenā urbiena pierē (kā vēlāk izrādījās - pilnīgi liekā) es dzelžaini apņēmos nekad vairs LORiem nepadoties, kaut vai stāvus Daugavā lekti, bet to ne. Tagad es pati izštukoju, kad ir laiks uzņemt bildes un palasīt slēdzienu un pielemju - būs vai nebūs jāiet lāpīties.
Es par to skaļi vispār runāju tikai tālabad, lai citiem sniegtu empīrisku piemēru, ka TEV PAŠAM BŪS DOMĀT LĪDZI SAVAI DIAGNOZEI
Un to zinu jau no bērnības, kad man dēļ pavirši uztaisīta rentgena mēnesi mēģināja "sastieptu roku" iemasēt atpakaļ, līdz salauza pavisam :))