Es vakar biju uz Lindas Leen koncertu. No kidding! Protams, šāds notikumu pavērsiens nav iedomājams, ka es no laba prāta esmot Rīgā vai kur nu tur pietuvinātas apkaimēs būtu kaut ko tādu izdarījusi. Godīgi jāteic, ka koncerts bija kopā Lindai ar Liepājas simfonisko orķestri, un tas daudz ko uzlaboja. Īpaši brīžos, kad orķestrim bija iespēja nospēlēt kādus 7 gabalus bez Lindas. Tomēr tik traki jau ar' nebija, viņai tik nevajag pašai iedomāt sevi par komponistīti, a tās vecās 60o gadu dziesmiņas jau viņai padodas. Mīļi un amizanti bija tas, ka piesakot dziesmu par lāčiem, Linda stāstīja, ka šīs dziesmas jēga ir tāda: novēlējums, lai zemes ass grieztos ātrāk, un mīlētaji therefore varētu ātrak satikties. Turpmākās 5 minūtes es lauzīju galvu daudz, mēģinot saprast, kā pie tādiem maldiem nokļūst, vienīgais, ko izdomāju, ka ātrak vajag iziet tehnisko apskati. Priecīgu Jaunogadu!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dienasgramatatas bija padomju laikā, kad mīļotais aizgāja armijā uz diviem gadiem aiz polārā loka, tāpēc ātrāka zemeslodes griešanās varēja paātrināt atkalsatikšanos ar uzticīgo meiteni- vedjmahemē, zemeslodes ta vēl tā, bet nevar jau pieņemt, ka tās ass griežas. Nav jau nekāds cukurgailītis, kas namertvo uzlipināts uz puļķīša, un galos torčī ārā mieti ar uzrakstu POLS, lai gan Vinnijā Pūkā, protams, tieši tā arī viss ir.
- murksimho, ir pat vēl trakāk - tā ass vienlaikus griežas un negriežas! tikai nesaki to Lindai!
- blondPriecīgu, laimīgu Tev arī!
- zvirbuleensPaldies, priecīgu Tev!
- mursetas ir tā, kad zemes ass sagriežas tik dikti, ka mīlētaji satiekas lidojumā kaut kur stratosfērā, triecoties viens pet otru kā veci satelītilūžņi?