![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Redziet, kamēr citiem MAS naktsmurgus ģenerē randoms tekstu ģenerators, pavisam īsi ieskicēšu, ko šonakt pašas no sevis ģenerēja manas smadzenes.
Tātad, gluži dabiski es atrados vilciena kupejā, sākotnēji es kaut kurpu ceļoju Anglijā, vilciens arī bija ar britu interjeru. Galapunktā izkāpu - nolēcu uz uzbēruma, nolaižoties ar atvāztu lietussargu, tur bija bērnudārzs 'Saulīte' par kuru es zinu, ka tas izsenis atrodas Lielupē un es esmu šīs iestādes absolvents reālā laikā. Šai iestādē, vietā, kur grupiņā parasti sēdēja apmēram 100kg smagā audzinātāja Jana, bija izlūzusi grīda un šis grīdas caurums bija pārklāts ar linoleju, kas visai vāji maskēja grīdas bojājumu. Tomēr kāda jauna audzinātāja vārdā Zigrīda bija izlēmusi tieši tur nolikt krēslu un velāk sēdēt, kamēr es gulēšu pusdienlaiku.
Kad laidos miegā, pēkšņi aptvēru, ka man blakām gultiņā ielīdis Aigars Kalvītis un sāk gramstīties un uzmākties, viņam mugurā bija balta MARAT ražojuma maiciņa un apakšbikses ar kuģīšiem, vilnīšiem un kuģu stūrēm. Man viņa bija tik žēl, ka likās neētiski viņu grūst prom un spārdīt, taču riebums bija mežonīgs un es sevi nicināju pa dziļo. Audzinātāja to visu vēroja, tad viņa nolika krēslu tieši uz tā cauruma grīdā, apsēdās, un protams, iegāzās tai bedrē. Bet tai bedrē bija nomiris ezis, to bija apsēduši visvisādi kukaiņi - mitrenes, posmkāji, mušas un visvisādu kāpuru kūniņas. Visa šī jautrā saime aizlīda pa telpu un sāka rāpties iekšā gultiņā, kurā, tātad es mīcījos un ņurcījos ar Kalvīša kungu.
Vot tāda vot nekrōze, biedri. Sakiet, ko tas varētu nozīmēt? :)
Tātad, gluži dabiski es atrados vilciena kupejā, sākotnēji es kaut kurpu ceļoju Anglijā, vilciens arī bija ar britu interjeru. Galapunktā izkāpu - nolēcu uz uzbēruma, nolaižoties ar atvāztu lietussargu, tur bija bērnudārzs 'Saulīte' par kuru es zinu, ka tas izsenis atrodas Lielupē un es esmu šīs iestādes absolvents reālā laikā. Šai iestādē, vietā, kur grupiņā parasti sēdēja apmēram 100kg smagā audzinātāja Jana, bija izlūzusi grīda un šis grīdas caurums bija pārklāts ar linoleju, kas visai vāji maskēja grīdas bojājumu. Tomēr kāda jauna audzinātāja vārdā Zigrīda bija izlēmusi tieši tur nolikt krēslu un velāk sēdēt, kamēr es gulēšu pusdienlaiku.
Kad laidos miegā, pēkšņi aptvēru, ka man blakām gultiņā ielīdis Aigars Kalvītis un sāk gramstīties un uzmākties, viņam mugurā bija balta MARAT ražojuma maiciņa un apakšbikses ar kuģīšiem, vilnīšiem un kuģu stūrēm. Man viņa bija tik žēl, ka likās neētiski viņu grūst prom un spārdīt, taču riebums bija mežonīgs un es sevi nicināju pa dziļo. Audzinātāja to visu vēroja, tad viņa nolika krēslu tieši uz tā cauruma grīdā, apsēdās, un protams, iegāzās tai bedrē. Bet tai bedrē bija nomiris ezis, to bija apsēduši visvisādi kukaiņi - mitrenes, posmkāji, mušas un visvisādu kāpuru kūniņas. Visa šī jautrā saime aizlīda pa telpu un sāka rāpties iekšā gultiņā, kurā, tātad es mīcījos un ņurcījos ar Kalvīša kungu.
Vot tāda vot nekrōze, biedri. Sakiet, ko tas varētu nozīmēt? :)
A par to diagnozi - es jums piekrītu. Izskatās, ka desmitniekā.
- Ak tu mana mazā sniegbaltīte, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. .....
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 53 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu kaķa drosmi un atbildēju: ai, nu!
...... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās karote, kādēļ?! Par ko!!!