Taa kaa nevaru atrast garumziimes, rakstiishu kaa taads analfabets...
shoriit istaba saldi smarzjoja peec sveshinieka daavaataa laksta, zjeel gan, ka pats sveshinieks neraisiija nekaadas siltas juutas un sirds ietriiseeshanos- tomeer interesantaak buutu... bet laksts smuks!
miegaina diena un pirmaa lekcija par dziivi un naav. nevareetu teikt, ka mani shobriid uzmundrina staasti par to, ka, nonaakot dazjaadaas dziives situaacijaas, cilveeks peekshnji apjaush dziives galiigumu jebshu savu mirstiibu, ja jums taa tiik labaak...
esmu nedaudz atdzimusi, paarstaajusi blenzt sienaa... rosos! briivdienas pagaajushas shampja, saules un draugu ziimee... noveerteeju to, ka draugi man devushi saudzeeshanas rezjiimu, bet bail, ka nesaaku to izmantot savtiigos noluukos... labi, ka ir taadi draugi, kas ne tikai samiiljo un paliidz piecelties, bet arii iesper pa pakalju un liek sanjemties...
shodien esmu zalja un dzeltena, piesaucu pavasari, ziniet...
Jauku jums nedeelju un daudz narcisiiga priecinja!
Mieru virs zemes un vairaak shampaniesha!
March 23rd, 2010 (12:12 pm)
kādas vēl "spēcīgās aizdomas". savai intuīcijai ne par grasi vairs neuzticos, bet varbūt tomēr vajag atsākt? tevi taču nevar neatpazīt. kādu citu par tevi noturēt gan varētu - cerībā, ka tā varbūt esi tu. bet ja priekšā noliek tīru susuru, tad šaubīties vairs nedrīkst.
un ja vēl izdodas atminēties "stāvēšana uz dzīves robežas" lekciju pie Heidegera.
:)
pievienošu tevi savai listei, bet izsaku cerību, ka tas nekādi nebremzēs dienasgrāmatas sākumā izteikto cerību izrunāt nepateikto. zinu, ka atsevišķu IRL cilvēku klātbūtne interneta atklātības vidē man traucētu, tak ceru, ka neesmu viena no taviem "atsevišķi IRL cilvēki".