kādas vēl "spēcīgās aizdomas". savai intuīcijai ne par grasi vairs neuzticos, bet varbūt tomēr vajag atsākt? tevi taču nevar neatpazīt. kādu citu par tevi noturēt gan varētu - cerībā, ka tā varbūt esi tu. bet ja priekšā noliek tīru susuru, tad šaubīties vairs nedrīkst.
un ja vēl izdodas atminēties "stāvēšana uz dzīves robežas" lekciju pie Heidegera.
:)
pievienošu tevi savai listei, bet izsaku cerību, ka tas nekādi nebremzēs dienasgrāmatas sākumā izteikto cerību izrunāt nepateikto. zinu, ka atsevišķu IRL cilvēku klātbūtne interneta atklātības vidē man traucētu, tak ceru, ka neesmu viena no taviem "atsevišķi IRL cilvēki".