Man actually patīk mans darbs, es gribētu to darīt citā organizācijā, ar mazāku slodzi (muhahahaaaa), bet man tiešām besī, ka man nav cilvēku, kam paprasīt padomu, lūgt pārlasīt lietas, palabot mani- visi ir pārstrādājušies un lielos vilcienos nedara gluži to, ko es. Vienīgais cilvēks, kas dara, is not a real fucking help to me.
Es visu laiku domāju, ka negribu būt projektu vadītājs, jo I suck at that, bet tagad es sēžu un domāju, ka man tā īsti nav bijis iespējas būt par LABU projekta vadītāju, kas tieši labs es varu būt ar deadline uguni pie pakaļas 24/7?! Nav arī tā, ka man nav ideju, man ir diezgan ok idejas, bet tās a) es noroku pati, jo es negribu vēl vienu darbu čupā, kas jau tāpat bīstami līgojas (es visu laiku domāju par bijušo kolēģi, kas vnk pārstāja darīt lietas projektā un neviens nezināja, ka nekas neiet uz priekšu. Man ir sajūta, ka tas notiks ar mani, ne aiz ļauna, bet tāpēc, ka pamazām izdedz) b) man nav laika MIERĪGI padomāt par to, kas būtu forši vai interesanti, lietas bieži ir steigā un ķeksīša pēc. Kā lai es zinu, ko es varu vai nevaru, ja daru lietas ķeksīša pēc, jo viss norit tajā sūda steigā?!




visa mana empātija, kaķīt. rekomendēju iet prom un pamēģināt citur, jo normālā darba vietā Tev arī nebūs pieci miljoni paralēlu projektu un nekādu skaidru prioritāšu. you are very good at getting things done, Tu vienkārši šobrīd esi sistēmā, kura dara teju visu iespējamo, lai līdzsvarots, labi strukturēts, mērķtiecīgs, gandarījošs darbs būtu neiespējams. es par tūkstoš procentiem zinu, ka Tev ir gan domas, gan darbi, Tu esi gudrs, centīgs un ļoti patīkams zvēriņš, un tas, cik ļoti viņiem ir izdevies Tevi nodzīt un izsūkt sausu ir necilvēcīgi. turklāt ilgtermiņā visi ir zaudētāji, jo tik daudz Tava potenciāla tiek izšķiests vienkārši tajā samērā bezjēdzīgajā "mēs varam pagūt VISU" žurkas ritenī.
(drusku laikam rekomendēju arī nedarīt kā man un neattapties jaunā cēlo mērķu un sirds degsmes darbavietā, haha, bet tas jau cits temats. turklāt man vismaz ir visas tiesības un kaut kādas iespējas to kopējo struktūru tagad formulēt un lāpīt, lai līgojošos kaudžu vietā ir puslīdz omulīgas čupiņas. ā, un teorētiski iesaku izmantot lielā pabalsta bezdarbnieka laiku pirms ķerties klāt jaunam darbam, ha, esmu dzirdējusi, ka esot brīnišķīgi tā atkopties.)