mildly amused
May 31st, 2019 (12:38 pm)
" So basically, my boyfriend and I spend our quality time triggering each other, followed by long “processing” conversations about our past traumas, also known as foreplay."
"Relying on reassurance is like taking Tylenol when you have syphilis—it may temporarily ease the pain, but if you don’t address the underlying issue, you’ll eventually end up blind, insane, and sterile."
es ļoti empatizēju ar to sajūtu, ka "tas, ko man vajag, tomēr ir nedaudz par daudz", bet, bet, bet - meh. Tev vajag to, ko Tev vajag, nav nekādu universālu kritēriju, kas ir "par daudz", turklāt tiem no mums, kas tāpat visu laiku dzīvo ar melīgo pieņēmumu, ka mūsu vajadzības ir "pārāk daudz" nez vai ir nepieciešams šos uzskatus stiprināt. :D TB, protams, ir ļoti svarīgi sevi nenosodīt par to, ka ir grūti un neērti runāt par savām vajadzībām un kaut ko no otra/citiem prasīt, un negaidīt uzreiz no sevis spēju netīties segās, bet tas, ka ir neērti, nenozīmē, ka tas ir nepareizi vai slikti, vai "par daudz".
TL;dr protams, ka reizēm slēpt ir ok, jo trenēties neslēpt ir process, bet tai neērtībai nav nekādu tiesību Tevi pārliecināt, ka Tavas vajadzības nav adekvātas.