es ļoti empatizēju ar to sajūtu, ka "tas, ko man vajag, tomēr ir nedaudz par daudz", bet, bet, bet - meh. Tev vajag to, ko Tev vajag, nav nekādu universālu kritēriju, kas ir "par daudz", turklāt tiem no mums, kas tāpat visu laiku dzīvo ar melīgo pieņēmumu, ka mūsu vajadzības ir "pārāk daudz" nez vai ir nepieciešams šos uzskatus stiprināt. :D TB, protams, ir ļoti svarīgi sevi nenosodīt par to, ka ir grūti un neērti runāt par savām vajadzībām un kaut ko no otra/citiem prasīt, un negaidīt uzreiz no sevis spēju netīties segās, bet tas, ka ir neērti, nenozīmē, ka tas ir nepareizi vai slikti, vai "par daudz".

TL;dr protams, ka reizēm slēpt ir ok, jo trenēties neslēpt ir process, bet tai neērtībai nav nekādu tiesību Tevi pārliecināt, ka Tavas vajadzības nav adekvātas.