Kāpēc kāds, kurš saka, ka es viņam esmu svarīga, ka ļoti pietrūkstu un ka grib būt mans draugs, uzvedas tā, it kā būtu gluži pretēji?! Much mixed signals, such pain, very must drink sparkly now
|
Posted by: vakardienas (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vakardiena) Posted at: February 17th, 2018, 12:12 pm
|
|
Protams, ka es visu uztveru pārāk personīgi :)
|
Posted by: aņa delovejevna (
deloveja_kundze) Posted at: February 17th, 2018, 11:43 am
|
|
es to arī mēģinu izfigurēt, esmu nonākusi līdz idejai, ka cilvēks vienkārši ļečī, jo nezina, kā būt tālāk un runā tukšas frāzes cerībā, ka es tās piepildīšu ar saturu. proti, ka es arī uzturēšu to draudzību, pašam nekas nebūs jādara.
bet es nesaprotu, kāpēc tas vispār ir jāsaka, ņemot vērā to, ka tas viss ir tik tukšas runas.
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: February 17th, 2018, 12:11 pm
|
|
Tas par to piepildīšanu ar saturu, tas zvana zvanus manā galvā, tas ir- es kaut ko līdzīgu iedomājos. Bet indeeed- priekš kam?! Jo teikt tādas lietas ir pareizi? Jo domā, ka otram tad būs vieglāk (spoileris- nav vieglāk, just much more confusing)
|
Posted by: aņa delovejevna (
deloveja_kundze) Posted at: February 17th, 2018, 01:35 pm
|
|
nezinu. varbūt tur arī ir kaut kāda popkultūras ietekme, tipa - nu, mēs te tikko pārdzīvojām ko traumatisku, bet nekas, pēc dienas viss būs labi, varēsim būt draugi. kā tas ir Friends un citos seriālos. bet realitāte ir daudz vairāk messy un jocīga, un man liekas, ka tā ideja par attālināšanos, lai saprastu, kā turpināt tālāk, ir labāka ideja. nekāds let's be friends, tas ir tāds sūds.
Tā parasti dara cilvēki, kuri nevar tikt galā ar kaut kādu savu sūdu. Saka cilvēkiem, ka grib viņus sev tuvumā, bet patiesībā sevi par kaut ko nicina tik ļoti, ka nav spējīgi vai nezina, kā to "tuvumā" vispār izpildīt. Nu, vai arī tu vienkārši visu uztver pārāk personīgi.