gribās izstāstīt, bet nav ne jausmas kā lai izstāsta veidā, kur iesaistītie neizklausās pēc stulbeņiem. Kas mēs, protams, esam. Gala rezultātā- es esmu ezītis un upe mani nes. Tā īsti nebija plānots, bet ņemot vērā, ka es vairs nespēju atrast viens pats problēmu risinājumu, tas nebija arī kas tāds, par ko aktīvi nedomāju.
nu, te ir droši vien vērts pašķetināt, kāpēc sanāca rīkoties tā, kā rīkojies, kāpēc tas Tev liek justies neērti, kāpēc tas liekas absurdi utt jo svarīga jau ir Tava perspektīva un stratēģijas nākotnei (: