gribās izstāstīt, bet nav ne jausmas kā lai izstāsta veidā, kur iesaistītie neizklausās pēc stulbeņiem. Kas mēs, protams, esam. Gala rezultātā- es esmu ezītis un upe mani nes. Tā īsti nebija plānots, bet ņemot vērā, ka es vairs nespēju atrast viens pats problēmu risinājumu, tas nebija arī kas tāds, par ko aktīvi nedomāju.
|
Posted by: cukursēne (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} saccharomyces) Posted at: September 4th, 2017, 02:48 pm
|
|
nu, te ir droši vien vērts pašķetināt, kāpēc sanāca rīkoties tā, kā rīkojies, kāpēc tas Tev liek justies neērti, kāpēc tas liekas absurdi utt jo svarīga jau ir Tava perspektīva un stratēģijas nākotnei (:
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 4th, 2017, 02:54 pm
|
|
man slikti sanāk ar sevis pētīšanu, es mūždien maldos cēloņos, sekās, nodomos un savās patiesajās sajūtās aiz aizstājējemocijām :)
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: September 4th, 2017, 03:25 pm
|
|
tad jau tieši lieliska izdevība trenēt prasmi :D (labi, labi, viss, beidzu uzbāzties)
P.S. ja vajag kādus konfortnašķus, dod ziņu, varu pagādāt
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 4th, 2017, 03:31 pm
|
|
bet zinkā, es labprāt gribētu, bet nezinu kā. Kā lai zinu, ka tas, ko esmu izdomājis ir pareizi :)
aww, paldies par komfortnašču domu, tas vien jau silda sirdi :)
es jūtos neērti par to kā risināju vai drīzāk- nerisināju nejaušības pēc radušos situāciju, un tagad es vnk dzīvoju tā kā ir. Daļēji, es gribēju, lai tā notiek, bet šķiet absurds veids, kādā lietas notika.