ceriņi

ceriņi

[entries|archive|friends|userinfo]

vairsneat ceriņi

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

46	[14. Sep 2016\|20:32]
pieskrūvēju istabā pie sienas divus plauktus un uz brīdi sajutos kā praktisks, veiksmīgs jaunietis. mans ieteikums, ja gribat sajusties pašapmierināti: skrūvējiet plauktus.
Link	1 raksta\|ir doma

45	[14. Sep 2016\|14:52]
kaut kā nejauši nupat sarunāju, ka rakstīšu scenāriju bērnu bilžu grāmatai.
Link	4 raksta\|ir doma

44	[13. Sep 2016\|13:24]
sāp kreisās rokas plaukstas locītava. mammamma saka, ka locītavas viņai sāpot uz laika maiņu. es gan it kā vēl esmu par jaunu. varbūt vienkārši neatceros, ko naktī esmu sev nodarījis.
Link	2 raksta\|ir doma

39	[5. Sep 2016\|15:47]
nupat sapratu, ka brīnišķīgais paaugstinājums nozīmētu aiziešanu no akadēmijas. fml.
Link	3 raksta\|ir doma

38	[4. Sep 2016\|00:48]
mēģinājumi sarunāt vielas no cilvēkiem, kam nav saglabāts mans telefona numurs, lai nodotu tās cilvēkiem, kam nav saglabāts mans telefona numurs. jāiemācās bez vainas apziņas spēt uzmest cilvēkiem, kuri īsti nerūp. garš tas mācīšanās process. nesen teicu kādai biedrei, ka viņa par vieglu pieķeras cilvēkiem, kas viņai izrāda uzmanību. es jau tāpat. stulbi kompleksi, ja. jāplēš viss ar saknēm laukā. jāiekopj mietpilsonisks un garlaicīgs, bet funkcionāls un ērts mauriņš. darbs gan baigais. vienkāršāk tomēr nopirkt baziliku vai timiānu, nolikt uz virtuves palodzes un aizmirst aplaistīt. timiāna tēja garšo brīnišķīgi.
Link	ir doma

37	[1. Sep 2016\|19:57]
pēdējais vakars kopenhāgenas bibliotēkā. šovakar vēl jāsatiek ēriks, jāpabeidz krāmēt čemodāns un tad jābrauc uz lidostu. šodien sabira darba e-pasti, jūtu kā atkal tieku ievilkts ikdienas plūdumā, šodien (vai vakar?) ieraudzīju arī jauno akadēmijas grafiku. liekas, būs interesanti; izskatās, ka trešo reizi mācīšos franču valodu. kāpēc gan ne? vēl pieteicos par brīvprātīgo riga iff, jo ieraudzīju, ka brīvprātīgajiem piedāvā arī ko interesantāku par figņu krāmēšanu un biļešu kontrolēšanu. sorrī, bet to es par iespēju tikt uz vienu/divām filmām savā brīvajā laikā vairs negribu darīt. gribu krāmēt figņas tekstos. tagad esmu saklausījies dāņu valodu, sapircies dāņu grāmatas, un man beidzot ir parādījusies īsta interese iebraukt valodā un kultūrā. laikam tāpēc, ka nu tā vairs nav abstrakts lielums slikti nokopētā lapā no mācību grāmatas vai pāris kinofilmas. tā ir vieta, pieredze, pavadītais laiks un pusotra izfočēta filmiņa. iespējams, ka tādas sajūtas ir saistāmas ar jauna mācību gada sākšanos un līdz ar to neizbēgamo apņēmību mācīties. gribas ticēt, ka tas nebūs pārejoši, jo uzdzīve, kas novērsa manu uzmanību pirmajos gados, tādos mērogos man vairs nešķiet vilinoša. redzēs kā izdosies salāgot darbu izdevniecībā ar mācībām, bet cerams, ka vakari man būs brīvi. tas izklausās labi. tiešām labi. nezinu par to ceļošanu - it kā gribētos visu kaut kā glīti kopsavilkt, pielikt šiltīti, kur rakstīts, ka šis bija tā un tā, un notika tas un tas, bet nevaru atrast īsto vispārinājumu. nebiju tik ilgi viens (nosacīti) bijis ārzemēs. nevarētu teikt, ka esmu darījis kaut ko, vai juties kaut kā, kā nebūtu rīgā. tikai vairāk fočēju. tas arī ir labi. lasu te draugu blogus un ko nu vēl ne: ir tā jokaini lasīt to, ko viņi uzskata par gana privātu (vai grūti formulējamu/neveiklu), lai nepateiktu tiekoties, bet ne tik privātu, lai to nevarētu pavēstīt ar datora klaviatūras starpniecību. pārsvarā tas vienkārši rada vēlmi kādu apskaut vai iepļaukāt. (dažkārt abus reizē.) bet par to, kas blogos, jau mēs satiekoties nerunājam. satikšanās pārsvarā ir īsas, un tām jābūt vieglām, izklaidējošām (kaut kā tā, šķiet, tas ir pieņemts), bet tie ieraksti vai sajūtas/domas ne vienmēr tādi ir. tad nu tu lasi par to, kā iet vienam cilvēkam, satiec citu cilvēku. mēģināt šīs būtnes atkal savienot ir intelektuālās/emocionālās kapacitātes tests. vai arī es vienkārši esmu cilvēks, kas ļauj klusumam ievilkties. es noteikti esmu, bet nezinu, vai tas ir pie vainas. pārlasot šo rindkopu secinu: varētu rakstīt tā, kā domas šaujas manā galvā. noīsinātas cēloņsakarību ķēdes, tikai pieturas punkti, neviens nesaprastu. vai cilvēki vienmēr jūtas vientuļi? kāpēc es šo? nezinu. ja palaižu tekstu, tas aizpeld pašplūsmā. jēgas tik vien kā izvingrinātas falangas. es to aiziepriekšējo rakstīju, jo atcerējos to sajūtu (es biju apkurījies, jo kristiānijas marihuāna): stāvēt muzejā pie ieejas zālē, pilnām ar apdilušām skulptūrām vecumā tā ap diviem tūkstošiem gadu. stāvēt un pēkšņi apzināties, ka vēsture neatceras kā vārdā nevienai no šīm sejām. vēsture ir aizmirsusi vārdus, bet ne sejas. un tā nebija vienīgā tāda zāle. es īsti nezinu, kā tas ir saistīts. šis fakts man vienkārši šķiet ārprātīgi skumjš. apātijas un pašdestruktīvu domu periodiski, neregulāri uzliesmojumi nav mitējušies. kā lai nošķir to, kurā emocionālā stāvoklī izdomāta doma ir tuvāka realitātei? es vienkārši izvēlos to, kas man liek justies ērtāk. vispār - vai ir iespējams domāt tiešām racionāli? teiksim, novērtēt kādu situāciju/lietu/cilvēku? vai tad jebkurā brīdī domu plūsmu (tā kā paisums un bēgums) neietekmē emocijas? cilvēks taču vienmēr kaut kā jūtas. pat tā dramatiskā frāze "vairs nebija spēka just", "viņš/viņa jutās pilnīgi iztukšots" ir ļoti konkrēti emocionālie stāvokļi. jāpalasa gudras grāmatas. vienmēr jūtos par dumju.
Link	2 raksta\|ir doma

36	[29. Aug 2016\|19:36]
forša tā otrā daļa saksa rakstam par depresiju punktumā. & atkal sēžu bibliotēkā (šī droši ir patīkamākā bibliotēka no tām, kurās esmu bijis), mēģinu saņemties darbam un recenzijai. man sāk patikt bibliotēkas. un es sāku nogurt. jūtu, kā lēnām tuvojas mācību gads. galvā aizvien pa laikam skan rindiņas no pogačara "marka laukuma". domāju, ka būšu no tām atkratījies.
Link	ir doma

35	[29. Aug 2016\|10:40]
izskatās, ka man pirmo reizi mūžā ir lauzts vai sprādzis kauls. tas pats nelaimīgais kājas īkšķis uz tā paša nelaimīgā batuta. laikam jau es to tā arī neuzzināšu, jo te braukt uz slimnīcu ir baisi, bet lv būtu jau ar novēlošanos. gan jau, ka tāds sprādzis kājas īkšķis nav nekas briesmīgs un pats spēj ar sevi tikt galā. vismaz beidzot būs perfekts iemesls, lai nedzertu.
Link	ir doma

34	[26. Aug 2016\|11:57]
kaut kādas ceļojuma piezīmes. pierakstu, lai neaizmirstu, kā vienmēr. notikumi un sajūtas pierakstot deformējas. nekas no pierakstītā neatbilst realitātei. sēžu kopenhāgenas centrālajā bibliotēkā, pirms desmitiem izčekojos no hosteļa. šodien ielido R, kas jāpārķer, tad pāris dienas krašošu viņas airbnb dzīvoklī. teica, ka ilgi manu kompāniju paciest negribēs, kas ir saprotami. vakar izgāju caur indre by, nejauši uzdūros pāris tūristu vietām, bet vispār centos tām pēc iespējas iet garām. nepatīk agresīvās "buy me" reklāmas, cilvēku bari utt. vecpilsētas jau tāpat visur gandrīz vienādas. lai saprastu, kas ir vieta uz kuru esi atbraucis, jālīkumo tālāk no centra. biju botāniskajā dārzā (uz brīdi), bet tur būs vēl jāatgriežas, nejauši aizmaldījos uz norrebro, kaut arī gribēju aiziet, uzmest aci nyhavn. ar kartes izmantošanu es pārāk neaizraujos. atradu jaunu mīļāko kapsētu, hipsteru rajona priekšvēstnešus (jokainas grāmatnīcas un grafiti klātas koncertvietas), aizgāju līdz asisstens kirkegard, kur piestāju pie kirkegora un andersena kapiem, vēlāk nometos turpat zālītē (jep, tā ir kapsēta-parks vairāk nekā lielie kapi, jo rīgā kapos neviens nesauļojas), palasīju grāmatu, papīpēju, dzēru sliktāko alu pasaulē. dāņi reāli neko nesaprot no alus. kājas pārgurušas no staigāšanas, lēnām vilkos atpakaļ uz centru, piesēdu pie mākslas muzeja, kur noķēru wifi, pēkšņi uzraksta ēriks. izrādās, viņš tagad pārvācies no orhusas&londonas un kopenhāgenu, piedāvāja satikties. tā kā man nekā labāka nebija ko darīt, piekritu. kad nonācu līdz tikšanās vietai secināju, ka esmu sajaucis ērikus un domāju, ka tikšos ar citu čali. smieklīgi. paķērām picu, alu gājām uz kristiāniju, nopirkām marihuānu un pasēdējām ūdens malā, kaut ko papļāpājām par latviju, sociālajiem apļiem, mācībām un vēl nesvarīgām lietām. kristiānija tāda advancēta andrejosta vien ir. viņu marihuānas bizness rada vieglu kultūršoku un vispār ir baigā tūristu atrakcija. gribās aiziet tur, kad ārā vēl gaisma, lai iepazītu arī tālākos mājokļus: dzīvojamo, ne tūristu teritoriju. ko es ar šo gribēju teikt? es nezinu. esmu viegli paģirains, apreibinošas vielas mani atrod pat ārpus latvijas. vienu gan es varu ieteikt: nevajag svešā pilsētā sapīpēties, tad pēc pusnakts mēģināt ar kartes palīdzību atrast hosteli, īpaši ja esi topogrāfiskais idiots.
Link	ir doma

33	[25. Aug 2016\|00:26]
- kopenhāgenas (vai šī konkrētā hosteļa) internets ir pēdējais sūds - tronheimas lidostā, ja ilgi jāgaida līdz reisam, neejiet cauri drošības pārbaudei uzreiz: nevar tikt uzpīpēt. baigi sit pa nerviem. - šajā hosteļa istabiņā bez manis ir vēl pieci cilvēki. tas nav maz. vismaz viņi visi jau gulēja, kad ierados. te palikšu divas dienas, tad krašošu pie rūtas, līdz viņa mani izmetīs, tad vēl kādas 2/3 naktis būs jāatrod, kur palikt. ja nebūs beigusies nauda. - pārsteidzoši veiksmīgi atradu lietas ar visu savu topogrāfisko idiotismu. nācās gan jautāt palīdzību, bet kopenhāgenes dzelzceļa sistēma ir pēdējais murgs. - pirmo reizi lidoju. patīk būt starp divām mākoņu kārtām. patīk lidot. pilnā nopietnībā apsvēru ideju, ka varbūt jākļūst par pilotu. aizvien apsveru. jāuzzina, kāda ir noslodze un finansiālā puse. mākoņu kārtas un tikai zilā krāsa. zeme zem tevis ir zemes modelis. - jau noskatīju vienu muzeju, uz ko jāiet. otrdien bezmaksas ieeja, lieliskas gleznas&tieši šobrīd gogēna izstāde. māku fancy vārdus, atceros mākslas vēstures lekcijas. gogēns man tīri labi patika. - laikam esmu aizmirsis rīgā telefona lādētāju. tas būs jautri. - rīt ieplānoju visu dienu vazāties pa kopenhāgenas centru. iemetīšu somā ekstra filmiņu. fočikā vēl kādi astoņi kadri, divas filmiņas: 24+36+8=68 pietiks gan jau. es jau tāpat pēdējā laikā praktiski vairs nefočēju. - vakar liels un mazs&neputna izpārdošana bija vājprātīga. tādi cilvēku bari un skrējiens. bet prieks, ka pirka neejošās, bet foršās grāmatas. - zeļģis ir brīnišķīgs dzejnieks. - ar paiku, ko paņēmu līdzi uz kopenhāgenu nepietiks, dabūšu smagi tērēties. - jāatrod laiks, kad uzrakstīt recenziju par lopu ekspresi, kamēr neesmu visu grāmatu aizmirsis. man, protams, nepatika. - pirmais ceļojums vienatnē. drusku bail, bet nezinu no kā, jāmet prom tā sajūta, drusku aizrautība, drusku vēl kaut kas. - baigi forši lasīt dāņu uzrakstus un saprast. ne visu, bet tomēr. pats gan vēl dāniski neko neesmu pateicis. - es apbrīnoju stjuartes/us. manuprāt, drausmīgi grūts darbs.
Link	1 raksta\|ir doma

32	[16. Aug 2016\|22:41]
stulbais rudens. atkal vecā kaite: ahujena vajag cilvēkus. nevis kaut kā truli bāros, pālī, lai sapīpētu vai lai kāds pajautātu "kā iet?", "kad tu brauc uz dāniju?", "netaisies atkal drīz pārvākties?", bet gan tā pa īstam, lai viņu klātbūtne un vēlme būt tur un ar tevi ir tīra un tāda, kam var uzticēties. šis viss jau atkal ir nonivelējams līdz "man vajag, lai mani vajag". jāpārlasa karmabandha, ja. nemāku būt ar cilvēkiem. vienmēr jūtos kā kaut kāds stulbs liekais ritenis, kas tiek pieciests tikai pieklājības pēc. tāpēc arī nevienam ar savu klātbūtni neuzbāžos. kaut kādas stulbas emo emocijas, ha. pēdējā laikā drusku besī alkohols, gribās pasēdēt mājās un palasīt, tad atkal kaut kādi aizņemtības uzplūdi. pa starpām dzirdu par draugu draudzēšanos un piedzīvojumiem, un liekas, nē, es zinu, ka draugi aizdraudzēsies un aizpiedzīvojumosies prom. tā jau es saku "man šobrīd negribas cilvēkus". ahujena kā gribas, es vienkārši zinu, ka esot ar viņiem es jūtu kā nespēju būt ar viņiem. tad es sev iestāstu, ka man tos nemaz nevajag, jo tad es varu izbēgt no tās "nespējas ar viņiem būt" sajūtas un iestāstīt, ka es to īstenībā varētu tikai negribās. stulbai rudens, ja. jūtu kā lēnām lien klāt. nākamreiz jāuzraksta te kaut kas smieklīgāks un gudrāks.
Link	ir doma

31	[8. Aug 2016\|22:35]
mani vazā aiz deguna. es to zinu, bet ļauju.
Link	3 raksta\|ir doma

30	[8. Aug 2016\|19:49]
a - vakar nopirku reāli sūdīgu vīnu b - alīnu orlovu tomēr būtu bijis labāk dzirdēt ar īstām klavierēm, ne sintezatoru c - es esmu pieaugušais, kas vienā piegājienā nopērk mocarellu, saulē kaltētus tomātus, čipsus un spraitu d - eksistē grāmata "tango ar krokšiem" e - darbā mani pilnā nopietnībā domā paaugstināt no janvāra. arī pēc tam, kad šopiektdien neierados, kaut arī biju plānojis tur būt. f - es zinu pie kā atrodas manas vigula un ratinīkas grāmatas, šodien secināju, ka kāds man ir nospēris arī auziņu g - pirmo reizi izmantošu ibook, jānopērk "baložu pilni pagalmi" h - aicis bija foršs. drusku vainas apziņa par to sajūtu, jo liekas, man jau vajadzētu virzīties tam pāri. tiesa, brīdī, kad sandra recenzēšanā teica, ka man vajadzētu sākt domāt par krājumu es vienkārši sāku skaļā balsī smieties. i - vajadzētu apgriezt matus, bet besī šī dzīvokļa spoguļi j - bail no dānijas brauciena k - ar kārtīgas istabas uzturēšanu man aizvien ir problēmas l - jānopērk beidzot jauns dators un šis jāatdod īpašniekam m - sūdīgs vīns labi garšo ar ļoti daudz pašķaidīts ar spraitu n - vakar aizmirsu pie l savu lietusmēteli. ļoti gribu atpakaļ. o - vintage humanas ir kļuvušas par sūdu. esmu neizpratnē, kur tagad meklēt drēbes. varbūt vienkārši nevajag tās dāļāt pa labi pa kreisi. p - besī rīga r - jāatdod l lidmašīnas koferis laikam s - varbūt man nemaz nepatīk mana mājvieta. vajag draugus. varbūt jāievācas kaut kur ar kristianu. t - es nejūtos slikti. vienkārši arvien mazāk ko jūtu. u - nav tiesa. aicī sēdējām pie ugunskura ar l un a, runājām, pirmo reizi ņezinu cik gadu laikā es raudāju. drusku. man nešķiet, ka l un a to pamanīja. v - es tiešām nezinu, kas notika ar šī ieraksta formu. es nekad nevedu tekstu, teksts pats mani ved. z - turpini
Link	1 raksta\|ir doma

29	[27. Jul 2016\|06:01]
šobrīd man šķiet, ka šis ir dzejolis un ka to ir ļoti svarīgi pierakstīt. tā noteikti nav tiesa. jautājumi draugam. kad pēdējo reizi tu sēdēji dušā līdz beidzās karstais ūdens? vai tu mēdz pamosties naktī bez iemesla un izkāpt no gultas, pieiet pie loga, lai paskatītos ārā? vai skaistums tev šķiet skumjš? kuras ir tavas mīļākās ielas? kas tevi nodarbina vakaros nogurušam kāpjot augšā pa kāpņu telpu, slēdzot vaļā durvis? cik sen kopš tu tiešām lasīji? vai tu atceries pēdējo nedēļu, kad nedzēri? kā tev iet? nopietni - kā tev iet?
Link	1 raksta\|ir doma

28	[21. Jul 2016\|11:43]
vēl viens jautājums, ko varu pievienot vecākā ierakstā uzdotajiem. jautājumi, kas nav muļķības: - cik bieži kaut kur esot, ar kādu esot, tu vēlies būt citur?
Link	1 raksta\|ir doma

27	[21. Jul 2016\|11:41]
likās, pienāks vasara, būs laiks lasīt, būs laiks parakstīt. kaut kādas rindiņas spraucas ārā pa malām, kaut kur kūļājas apkārt, bet nav laika ievilkt elpu, lai paskatītos, kas tur atrodas un ko ar to lai dara. rakstu uz sveša datora, jo mans noplīsa. braucu ar svešu mašīnu, jo man pašam tādas nav, aizņemšos svešu ceļojumu koferi, mugurā humpalu, tātad - svešas drēbes. kaķi arī no ielas savācu svešu. vadāšu apkārt svešas grāmatas. eju gulēt vēlu, jo darbs vai sociālā dzīve par ko ar bažām saprotu, ka sāku uztvert to vairāk kā pienākumu, ne atuzelpu, nezinunezinu. ceļos agri un noguris vai vēlu un noguris to pašu iemeslu dēļ. agrāk smējos par citiem: kā tas ir, ka var nebūt laika atelpot, uztaisīt foršas vakariņas un palasīt? tagad es smejos par sevi, bet turpinu jautāt: kā tas ir? skrienu un uzdodot jautājumu "kā tas ir" skatos no malas uz to mētāšanos. zini, tās bumbiņas, kurās iekšā ir iemests kaut kāds grabeklis? tad mētā bumbiņu vai ripini, un tas grabeklis tur kratās, sitās pa sienām. es esmu tas grabeklis. pa laikam atkal iedomājos, ka gribētos tā: noskalot telefonu podā vai vismaz nopirkt citu simkarti, piekrāmēt mugursomu un tad aizbraukt ar vilcienu uz kādu muļķīgu viduseiropas pilsētu, kuras nosaukumu es tā arī neiemācītos pareizi izrunāt, aizbraukt uz gadu vai kā tā, un nevienam neko neteikt. re kā, romantiskas muļķības neizaudzināsi ārā. tur tās tikai apput ar kaut kādu cinisma, nesvarīguma vai vēl nez kā slāni. meh. iemācies reiz nedzer kafiju. rokas dreb atkal. kā es pastūrēšu? šim kompim piemīt tieksme ik pēc piecām minūtēm atvienoties no neta. vai nav skaisti?
Link	ir doma

26	[17. Jul 2016\|09:25]
māsa bija kaut kādā pseidokristīgā nometnē, nometnes šī gada sauklis: "did you get my message?". šito viņi bija uzdrukājuši arī uz krekliem, ko dalīja visiem nometnes dalībniekiem. fun lieta tā, ka kreklu dizaineris gribēja būt trendīgs a.k.a. uz krekliem uzdrukāto tekstu lauzt fragmentos. rezultāts: "did you get my mess age?"; ķiķināju visu koncertu.
Link	ir doma

25	[12. Jul 2016\|11:47]
ar m. uz trim dienām apmainījāmies feisīša parolēm. vairs neatceros kāpēc.
Link	ir doma

23	[9. Jul 2016\|07:52]
gundega man lika atsākt spēlēties fotošopā. ir jautri. par pastaigām pa kapiem, bāriem, cilvēkiem, virtuvēm, kas ievelkas līdz vismaz sešiem rītā. agitas dragūnas pantiņš.
Link	2 raksta\|ir doma

22	[7. Jul 2016\|20:24]
it kā gribās kādu kompaktu piedzīvojumu, bet varbūt vienkārši jānopērk kaķu smiltis un jābrauc mājās.
Link	ir doma

navigation

[	viewing	\|	180 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]