| 72 |
[3. Dec 2016|23:11] |
negribēju šovakar pildīt dāņu valodas mājasdarbus, atcerējos, ka pirms pāris nedēļām atradu tīklos ķipa dāņu punctummagazine, un izlēmu, ka varētu izklaidēties tulkojot kādu eseju. stundu vēlāk esmu iesprūdis otrajā rindkopā un dusmīgs uz visu pasauli.
pīpējot mēģinu saprast, kurā brīdī kaut kas ar mani aizgāja greizi un par izklaidi es sāku uzskatīt brīvprātīgu smadzeņu mežģīšanu. |
|
|
| 71 |
[2. Dec 2016|14:13] |
|
biju šorīt uz dimitera izstādi lnmm - tā jau dikti smuki un asprātīgi, bet visilgāk nostāvēju pie fotogrāfijas (iepriekš nezināju, ka viņš arī fotografējis gana nopietni, lai to iekļautu izstādē) - bilde ar baltas kravas mašīnas dibendurvīm, kur redzami veci tirgus svari. bilde gan jau uzņemta krietni pirms manis un noteikti arī ne liepājā, bet skatoties atcerējos ainu no bērnības, kā liepājā ar mammu tirgū pirkām vistu olas (bija gara rinda) no tieši tādas mašīnas ar tieši tādiem svariem. domāju, ka man tajā brīdī nebija vairāk par četriem gadiem. tirgus jau sen pārbūvēts, tā batā kravas mašīna jau tolaik tur bija atlieka no kaut kādiem senākiem laikiem. pa brīdim tā neparedzamu kairinājumu ietekmē atmiņā atgriežas kaut kādi (pat ne vienmēr obligāti) bērnības notikumu fragmenti, kas ir absolūti nesvarīgi, neko neizsakoši. vienkārši jocīga sajūta, ka padsmit gadus neesi zinājis, ka tevī kas tāds glabājas. |
|
|
| 69 |
[30. Nov 2016|15:42] |
|
šodien uz pērses ielas ievēroju jaunu konceptveikalu - apakšveļa, garšvielas, tējas. sīkie prieki. tūlīt darbā dzeršu vīnu ar par sevi stilīgākiem cilvēkiem un centīšos sevi pārāk neapkaunot. tas laikam man tāds kā standarta dienas uzstādījums. |
|
|
| 68 |
[30. Nov 2016|00:47] |
neesmu kļūdījies savā novembra sākumā izteiktajā laika prognozē:
sniegs
2. novembris
3. novembris
4. novembris
5. novembris
6. novembris
7. novembris
8. novembris
pēc tam jau manīs |
|
|
| 67 |
[26. Nov 2016|07:58] |
kvalitatīvi piedzerties arī ir māksla. āmen.
&
ziniet tās kožļenes ar ko pie sienas stiprina zīmējumus, fočenes un vēl visādas lietas? lai cik nepārsteidzoši tas nebūtu, arī tās siltumā kļūst lokanākas/ļurcīgākas, ķīp vaļā un vairs lāga netur lietas. |
|
|
| 66 |
[25. Nov 2016|17:53] |
|
dienas ieguvumi no dāņu valodas lekcijas - vārds "pašpriecīgs" un dāņu analogs punktam uz i - "rozīne desā" |
|
|
| 65 |
[25. Nov 2016|13:48] |
|
līdztekus kkf pieteikumu, pavadzīmju un grāmatu scenāriju rakstīšanai, tirdziņu un izstāžu organizēšanai, tulkošanai un līgumu sagatavošanai, darbā tagad taisu arī akcijas plakātu. visvairāk mani sajūsmina tas, ka neesmu kvalificēts darīt nevienu no šīm lietām. |
|
|
| 64 |
[22. Nov 2016|22:31] |
the lobster ir skaistākā un jocīgākā redzētā filma kopš pasen.
&
viss, ko šobrīd daru ir nevis apņēmības, mērķu, cerību, dusmu, baiļu, intereses (vai vēl nez kā, kas nu cilvēkus motivē) dēļ, bet gan vienkārši aiz spīta. |
|
|
| 63 |
[17. Nov 2016|14:25] |
atceros, kā bērnībā saulainās dienās spēru garu, strauju soli lai uzkāptu savai ēnai un nostātos tās pašā viducī. kaut kur krūšu apvidū. dažkārt skrēju cenšoties ēnu panākt, tad mainīju skriešanas virzienu un mēģināju to noskriet, atrauties, aizbēgt. līdzīga sajūta pēdējās nedēļās - centieni noskriet, atrauties, aizbēgt no visaptveroša apnikuma.
drīz jānāk nogurumam, kad apstāšos un atkal mēģināšu iekāpt tam pašā viducī.
sēžu akadēmijā un cik ļoti koncentrējos uz lekciju par vulfu, tik ļoti laižu gar ausīm lekciju par džoisu. vēl jāieskrien mājās, tad uz darbu, tad uz autoostu un liepāju. pa ceļam jāpabeidz iesniegums igaunijas kkf, pa brīvdienām jāuzraksta recenzija un skolas darbi, jāaiziet līdz jūrai un vismaz vienu nakti kārtīgi jāizguļas. ceru, ka liepājā būs vējš. vajag, lai jūra ir trokšņaina un sāļa, iesit tam apnikumam tajā vietā, kur man nekad mērķī nav izdevies trāpīt ar šautriņu.
esmu sācis dzert kafiju katru dienu. |
|
|
| 60 |
[15. Nov 2016|14:32] |
|
iedomājos kā būtu izveidot tādu projektu - uztaisīt ziņu portālu latviešu valodā, kur raksta nevis par notikumiem Latvijā, bet, teiksim, Zimbabvē. nosaukt to par mākslas projektu. domāju, ka lielākā daļa cilvēku ziņas tāpat lasa tīri lai aizpildītu prātu ar informāciju, ko aizmirst tikpat ātri, cik izlasa. |
|
|
| 59 |
[9. Nov 2016|00:54] |
|
pavisam nopietns jautājums: kas ir tas par ko kristieši šaubās? |
|
|
| 58 |
[5. Nov 2016|03:10] |
|
jebkurš grāmatu lasītājs jebkādā situācijā piebremzēs savu darbību, ja ieraudzīs kādu citu lasām, un centīsies saskatīt uz vāka grāmatas nosaukumu. |
|
|
| 57 |
[31. Okt 2016|00:55] |
|
pēdējā laikā nodarbojos ar to, ka intensīvi nerakstu un neapmeklēju bārus. jūtos labi. vai varbūt kā zombijs. neesmu sapratis. nezinu vai gribu. |
|
|
| 56 |
[23. Okt 2016|18:38] |
"[..]visā visumā šī diena nekāda brīnišķā nebija bijusi, nebūt nebija starojusi laimē un priekā, tā bija tikai viena no tām dienām, kādām man jau sen būtu jāliekas parastām un ierastām: tām ar mēru patīkamajām, visnotaļ ciešamajām, pelēcīgi remdenajām paveca, rūcīga kunga dienām, kad nekas īpaši nesāp, kad nav nedz īpašu rūpju, nedz bēdu, nedz izmisuma, dienām, kad bez satraukuma un bailēm gluži lietišķi un vēsi pat var apsvērt jautājumu, vai nebūtu laiks sekot Adalberta Štiftera paraugam un, dzenot bārdu, pārgriezt sev rīkli."
H. Hese "Stepes vilks" |
|
|
| 55 |
[19. Okt 2016|19:36] |
|
jaunais židrūna albums ir tiiiik labs |
|
|
| 52 |
[14. Okt 2016|06:12] |
|
laikam jau viens no stulbākajiem/pazemojošākajiem veidiem, kā sevi savainot (tikt pie nobrāzuma) ir pālī ar tualetes poda ūdens nolaišanas pogu. tikko to izdarīju. neesmu īsti drošs par to, kādu reakciju sagaidu. |
|
|
| 51 |
[12. Okt 2016|21:13] |
|
lai arī kādas formas glāzē ieliesi hektoru, tas vienalga paliks hektors. |
|
|
| 50 |
[8. Okt 2016|22:06] |
|
sajutos skumji. sapratu, ka manā nākamās nedēļas grafikā tam nav laika. vēlreiz sajutos skumji. |
|
|
| 49 |
[20. Sep 2016|00:32] |
|
tavs jaunais mīļākais bārs ir aleponija (drusku jobans nosaukums) upīša ielā 22. vienkārši aizej un paskaties. šī ir reklāma, es zinu. |
|
|
| 47 |
[19. Sep 2016|00:05] |
|
līdz mēneša beigām atkal esmu bankrotējis. vakaros tikmēr izklaidēšos lasot, strādājot, mācoties un skrūvējot galdu (atstiepu no darba vienu paleti, vēl jāatnes divas, tad jau būs arī galds). kad dzīvoju ar vecākiem, man istabā bija galds, bet to neizmantoju. pēcāk, nevienā no maniem rīgas mitekļiem sakarīga galda nav bijis, bet es to nejutu kā trūkumu līdz nesenam brīdim. tusēšana gultā ar datoru nav ne ražīga, ne atslābinoša padarīšana, patiesi. visu pēdējo nedēļu sapņoju par to, kā uzlabosies mana dzīves kvalitāte, kad tikšu pie galda. pietam no paletēm taisīta. būs labi. |
|
|