| 21 |
[30. Jun 2016|01:46] |
|
also iekritu daugavā. esmu mikls. |
|
|
| 19 |
[29. Jun 2016|16:51] |
|
opā. ofija atgriežas latvijā pēc divām nedēļām. būs jautri. |
|
|
| 18 |
[29. Jun 2016|03:02] |
naktīsrītos vasarās pie atvērta loga var aizmigt trīs veidos:
a) kaijas
b) atkritumu savācēji
c) kaijas&atkritumu savācēji |
|
|
| 17 |
[24. Jun 2016|20:53] |
līgo ļaudonā
odi un dzēruši vīrieši
rīts kā nobrāzums
tik skumji un noguruši, ka vienīgais, ko vari darīt
ir skumji un noguruši jokot par brexit
džankfūds
telefonsarunas ar vecākiem
auksts tev nepiederošs alus
cigarete uz balkona
duša
šo jāņu nakti tu pavadīsi pļavnieku deviņstāvenē viens ar diviem kaķiem un suni
pierakstu lai neaizmirstu
kā vienmēr |
|
|
| 16 |
[23. Jun 2016|03:04] |
negribu rakstīt vairs muļķības, gribu iepazīstoties uzdot cilvēkiem jautājumus. starp tiem:
- tu noteikti iedali savu dzīvi posmos. kas ir šie posmus atdalošie notikumi, kurus tu izvēlies kā pieturzīmes?
- par ko tu domā vakarā ejot augšā pa sava dzīvokļa kāpņu telpu un slēdzot vaļā durvis? |
|
|
| 15 |
[21. Jun 2016|00:10] |
katru dienu, katru mirkli prāta aizkaktā ir viens absurds jautājums: kad es pīpēju, es gribu jautāt "kā tas ir - pīpēt?", kad es klausos sarunās, es gribu jautāt "kā tas ir sēdēt šeit un klausīties sarunās?", kad es žagojos, es gribu jautāt "kā tas ir - žagoties?".
tas ir absurds, es zinu, jo atbilde ir tik klātesoša, ka nav pasakāma, tā nevar būt vienlaikus manos vārdos un mirklī, tas nav loģiski. es neatceros no kurienes un kad, un kāpēc šis jautājums parādījās. tas ir it kā ik mirkli es sev kniebtu delnā, lai pārliecinātos vai esmu šeit un vienlaikus novērstos no "šeit", lai koncentrētos uz savu jautājumu un tad to atkal aizgaiņātu. it kā es ļoti mēģinātu pārliecināt sevi par kaut ko. bet vispār jau interesanti: tev šķiet, ka esi savu prātu izrakājis krustu šķērsu, vienīgais, kas ir palicis, es sociāli neveikli kurmju rakumi, bet kaut kā atrodas vēl tīrs un mierpilns mauriņa pleķītis. tagad es atvainošos sev par to, ka šo rakstu.
kā tas ir - spiest šos taustiņus? |
|
|
| 14 |
[14. Jun 2016|02:50] |
izgriezumi no sesijas sarakstēm 2.0
karīna: Kurā kabinetā notiks, nezini?
andrejs: tik tālu nedomāju
karīna: Es tiešām iešu gulēt
Un iespējams to nožēlošu
andrejs: yep. bet tad pacenties labi pagulēt vismaz.
karīna: Nevaru savākties
andrejs: satiku uz ielas šodien ēriku (bijušo kursa biedru). plānojot mācīties dārzkopību, izskatījās laimīgs. varbūt mums arī vajag pamēģināt. varēsim kursa biedru kapus pēc sesijas pašnāvībām glītāk apkopt. |
|
|
| 13 |
[10. Jun 2016|04:23] |
anna: Leibnica filozofijas kodols ir metafizisko problēmu risinājumi ar monādes jēdienu.
jā, tikai viņš NEKO neatrisināja
andrejs: viņš bija grafomāns
lasu kas bija fihte: filozofs-apgaismotājs. un blenžu uz to otro vārdu un nesaprotu, kāpēc bija svarīgi pieminēt to, ka fihte teātrī darbojās ar gaismām. tad saprotu, kāpēc miegs ir svarīgs.
anna: Man ir visas emocijas reizē un ārā tik smukas debesis eksāmenā rakstīšu fihte gaismoja teātrī
#dzeja
andrejs: debesis skārda jumtu krāsā. manas emocijas arī. jāuzpīpē.
eu, toč dzeja
anna: Kā Andrejs un Anna saprata, kas ir dzeja
Life imitates art
andrejs: i saw this coming
anna: tas ir mans šīs sesijas labākais joks
andrejs: y u so sad
anna: no cry
andrejs: small hand
anna: Es tikko izskatīju visas tavas profila bildes
andrejs: es šodien izstalkoju visus pamatskolas klasesbiedrus, kam atceros vārdus
--
šitā varētu bezgalīgi sesijas marazma pierakstus |
|
|
| 12 |
[31. Maijs 2016|17:03] |
|
nezināju, ka vizma belševica bija tik stilīga. |
|
|
| 11 |
[31. Maijs 2016|00:56] |
|
pēkšņi sagribējās rakstīt bāru hronikas. rīt skolā eksāmens. |
|
|
| 10 |
[30. Maijs 2016|08:52] |
|
sex&drugs&rock'n'roll? more like darbs&skola&ies'n'as. |
|
|
| 9 |
[19. Maijs 2016|13:11] |
vēl kaut kādi ikdienas uzmetumi; nekad nesaprotu kādēļ. vakar aizejot līdz č ar l izdevās izrauties no pēdējo dienu apātijas, palīdzēja vēlā pastaiga uz grīziņkalnu. tāds generic parks ar kasti, kuras vienīgā sūtība ir taisīt pilsētas trokšņus. sēdējām ar l un h un depresīvi blenzām auksti baltās laternu gaismās, kaut ko runājāmies. jocīga padarīšana tā vecuma distance.
izrādās cīgas ar resnajiem filtriem ir pīpējamas.
šodien uz liepāju, māsai izlaidums. vēl tikai jāpaķer no bibliotēkas filozofijas grāmatas. domāju stopēt, bet braukšu ar autobusu. stopēšana vienmēr ir lielāks vai mazāks piedzīvojums, bet pēdējā laikā es esmu sācis novērtēt ilgākus netraucēta tukšuma un garāmslīdošas ainavas brīžus, kā pastaigājoties vai kaut kur braucot. reti tādi sanāk. mājās taču kompis vai steidzami darbi, kafejnīcās un vakaros grāmatas vai cilvēki. garāmslīdoša ainava rada kaut kādu sajūtu par distanci no telpas. tas savukārt rada prātā vairāk vietas, kur domām lēzeni plūst un tad izsīkt. tas ir glīts brīdis, kad piere atspiesta pret autobusa logu. bumbum, pret deniņiem drusku bungo stikls; ceļš maršrutā rīga-liepāja nav līdzens.
nezinu kāpēc pierakstu šo vai jebko, nezinu kur griba kaut ko no sevis izgrūst sakņojas. ikdiena ir patiesa, bet tāpēc banāla. un uz banālo vienmēr ir instinktīvas bailes rādīt ar pirkstu - tas taču ir smieklīgi un bezgaumīgi. tāpēc jau mēs satiekoties jautājam nevis "kā tev iet?", bet gan "kādi ir tavi pēdējā laika piedzīvojumi?" vai "kas interesants ar tevi noticis?". tā vienkāršāk. štrunts par godīgumu. |
|
|
| 8 |
[22. Jan 2016|20:23] |
sesija beigusies. pirmā diena bez atbildībām, vieglas paģiras, tādas, par kurām tu atceries tikai brīžos, kad piefiksē, ka drusku kaltē rīkli. lēns rīts ar tējām, sarunām ar annu, muļķīgām tv pārraidēm. kaķei pāragri sācies pavasaris.
batists ir foršs (šodien man beidzot izdevās saprast viņa vārdu). uzkopu māju, abi pārkārtojām virtuvi, nācās pārkārtot arī istabu. kaut kā nejūtos ērti ar pārmaiņām, lai gan it kā viss ir daudz pareizākās vietās, tā ir. mierinu sevi ar domu, ka tāpat drīz nāksies pārvākties.
secināju, ka jebkura dzīvokļa centrs ir virtuve. tas, kā viss izkārtots, tas cik cilvēki tur pavada daudz laika. varbūt arī tāpēc nemāku pārmaiņas labi. iepriekšējais iekārtojums bija iepriekšējās ēras, muļķīgi skan, bet tie bija citi cilvēki, cita sajūta.
visu dienu fonā skan devendra (forši jau, ka klausos kaut ko, kas nav gatis ziema), bet urbjas galvā tā frāze no dziesmas "i'm gonna die of loneliness, i know". trūkst pieturzīmju ikdienai. |
|
|
| 7 |
[18. Jan 2016|23:59] |
|
jau nedēļu (vairāk) gandrīz vienīgais, ko klausos ir kādas piecas dziesmas, kas iet uz riņķi uz riņķi uz riņķi. vārdus aizvien nezinu no galvas. varbūt labi, ka tā. |
|
|
| 6 |
[28. Feb 2015|23:20] |
|
ir dienas, kad, izejot no mājas tu atgriezies noguris. un tad ir dienas, kad izejot no mājas tu atgriezies noguris, ar astoņām jaunām grāmatām, kaķi un lietussargu. |
|
|