118 |
[15. Sep 2017|00:32] |
kāpēc latvieši fakin nevar uzrakstīt kaut ko tik krutu kā perfektā teikuma nāve? :( jāķeras tagad pie virsnieku sievām un kļūst žēl i sevis i 20. gadsimta sērijas, no kuras gan tikpat kā neko neesmu izlasījis, tikai lielākos popšus, bet ar tie netur līdzi.
in other news: radio runājot bez pohām pat jūtos tīri komfortabli un spēju novērst neveiklus klusumus, dusmojos, ka pārceltas jāņa lekcijas akadēmijā un man nav laika tās apmeklēt. visus darbu galus savilkt kopā traki: brīžiem sanāk labi, bet brīžiem es padodos un dienu pavadu mājās ēdot čipšus vai vakaru bārā. tas ir mans stulbais aizsargmehānisms izstāties, kad liekas, ka ir par daudz vai baisi, nevis mēģināt pavilkt. viena septembra tradīcija gan nemainās - rūpīgi saplānot visus kultūras pasākumus, lamāties, ka to ir tik daudz un tad beigās visus palaist garām. |
|
|
Comments: |
Man likās, ka, piemēram, "Vārdiem nebija vietas" bija tīri ok. Izkopta valoda. Bet kas un par ko ir perfektā teikuma nāve?
lūk to vēl neesmu paspējis izlasīt. perfektā teikuma nāve ir tāds igauņu romāniņš par atmodas laiku - eleganti konstruēts, atmaskojošs un oriģināls skatapunkts uz notikumiem, smuka mīlestības līnija, brīnišķīga valoda (paldies, maima!), un tik forši savīts sižets, ka lamā sevi par to, ka tik ātri izrāvi cauri. ā, jā - vēl trāpīga, gudra ironija un ļoti silta un draudzīga intonācija.
Kas tur tik 'kruts'? Lasāms, interesanti, jā, bet - kruts?
Virsnieku sievas izlasīju ar šķirstīšanu. Nekā neatceros un negribu atcerēties :)
kruts man liekas tas, ka tik baudāmi lasāms, bet vienlaikus ļoti prasmīgi un inteliģenti uzrakstīts, neiebraucot klišejās vai sentimentā. | |