pēc pūķu ķērāja es nespēju saņemties saulēm, lai arī mājās ir. es gan vairs neatceros, kā zināju, ka var lasīt, bet kalni manī sadziedēja pūķa ķērāja traumu (lai gan skaidrs, ka ļoti laba grāmata, bet tik smagi), atgrieza prieku lasīt gan hh, gan par afganistānu. protams, tāpat savas šausmas, bet vairs ne tik nepanesami.

ja patīk lubenes, no 'labās' literatūras varu ieteikt "Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība", kā arī "kad dievs bija trusis" (nu labi, šitā nav lubeniska, bet sievietes skatpunkts vismaz).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man Saules ļoti patika, lai arī bija grūti lasīt gandrīz dokumentālo vardarbības ainu dēļ. un tas, ka viņš rakstīja par to ikdienu un gatavošanu! man vēl joprojām gribas izmēģināt to sautējumu ar rīsiem un dārzeņiem un lēcām :)
un tos kalnus es lasīšu tad, kad varēšu izlasīt vienā rāvienā neviena netraucēta, jo abas iepriekšējās grāmatas es reāli izbaudīju kā končas

(Reply to this) (Parent)