es ļoti bieži nesvinu. kad iedomājos, ka vēl bez visa pārējā vajadzēs domāt par kaut kādām organizatoriskām lietām, aicināt cilvēkus, nedod Die's, vēl gatavot ēst (galīgi nav mana lieta), man vienkārši gribas raudāt. daudz vieglāk ir neko nerīkot. turklāt mēdz gadīties arī tā, ka ap to dzimšanas dienas laiku nav finanšu, attiecīgi arī varianti 'party krodziņā' atkrīt.

(Reply to this) (Thread)

bet, ja svinēšana skaitās arī kūka un kafija mājās ar pāris tuvākajiem, tad atbilde laikam tomēr ir 'jā'. kaut ko jau mazliet iekūkojam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jā, tas skaitās!
A mamma te rīkoja dzimšanas dienas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no tā laika, kad biju mazāka, atceros dažas tiešām foršas - ar visādām uzkodiņām un kūkām, pieaugušajiem draugiem un mazajiem, ar kuriem bija forši dauzīties. vēlāk mūsu dzīve kļuva krietni pelēkāka, pārsvarā vienkārši divatā pasēdējām, varbūt atnāca kāda viņas paziņa, kopumā tik booooring, ka nemaz tās dzimenes vairs negaidīju. kaut kāda dāvana gan vienmēr bija, bet parasti nekas īpaši aizraujošs, jo nekad nebija naudas un arī tad, ja bija, viņa pirka tādas dāvanas, kas patika viņai pašai. nu tā, re kur laikam arī aug kājas tai sajūtai, ka mana personīgā dzimšanas diena = nasing spešal.

(Reply to this) (Parent)