|
Apr. 28th, 2016|10:31 am |
|
no tā laika, kad biju mazāka, atceros dažas tiešām foršas - ar visādām uzkodiņām un kūkām, pieaugušajiem draugiem un mazajiem, ar kuriem bija forši dauzīties. vēlāk mūsu dzīve kļuva krietni pelēkāka, pārsvarā vienkārši divatā pasēdējām, varbūt atnāca kāda viņas paziņa, kopumā tik booooring, ka nemaz tās dzimenes vairs negaidīju. kaut kāda dāvana gan vienmēr bija, bet parasti nekas īpaši aizraujošs, jo nekad nebija naudas un arī tad, ja bija, viņa pirka tādas dāvanas, kas patika viņai pašai. nu tā, re kur laikam arī aug kājas tai sajūtai, ka mana personīgā dzimšanas diena = nasing spešal. |
|