Ai, māmiņ, ai, māsiņ!
« previous entry | next entry »
Jan. 8., 2008 | 06:58 pm
Pār pilsētu zagšus aust diena -
kārtējais šahs un mats;
bet rūgtums, kas sargsuņa-klaidoņa slienās,
paliek tas pats.
Māmiņas acīs ir ziema.
Vēl tukša kā ubaga sauja
stāv pietura dīkā un es,
gaidot tramvaju, spļauju
vien man redzamās krustcelēs.
Māsiņas acīs ir nakts.
Vienalga, vai sargsuņa slienas,
vai zeltīts eņģeļa mats, -
starp mums ir pietura viena
un nebeidzams laika bads.
kārtējais šahs un mats;
bet rūgtums, kas sargsuņa-klaidoņa slienās,
paliek tas pats.
Māmiņas acīs ir ziema.
Vēl tukša kā ubaga sauja
stāv pietura dīkā un es,
gaidot tramvaju, spļauju
vien man redzamās krustcelēs.
Māsiņas acīs ir nakts.
Vienalga, vai sargsuņa slienas,
vai zeltīts eņģeļa mats, -
starp mums ir pietura viena
un nebeidzams laika bads.
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
vilkate
date: Jan. 9., 2008 - 01:24 am
Link
Tikai vai te neatmirdzēja mazliet no pēdējo laiku tendences - fanātiska izvairīšanās no ritmisku, klasisku atskaņu izmantošanas, lai tikai saglabātu tik ļoti nosacīto oriģinalitāti? Ja tā, tad prasmīgi pielietojot šīs nīstās "māja-kāja'" reizēm var panākt pat vairāk, nekā ar nenoslīpētu balto pantu. Jebkurš instruments, ja pielietots prasmīgi, sniedz labus rezultātus un nav labāks vai sliktāks par citu.
IMNSHO.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
chimera
date: Jan. 9., 2008 - 08:53 am
Link
Atbildēt | Iepriekšējais