Ai, māmiņ, ai, māsiņ!
Jan. 8., 2008 | 06:58 pm
No:: vaarna
Pār pilsētu zagšus aust diena -
kārtējais šahs un mats;
bet rūgtums, kas sargsuņa-klaidoņa slienās,
paliek tas pats.
Māmiņas acīs ir ziema.
Vēl tukša kā ubaga sauja
stāv pietura dīkā un es,
gaidot tramvaju, spļauju
vien man redzamās krustcelēs.
Māsiņas acīs ir nakts.
Vienalga, vai sargsuņa slienas,
vai zeltīts eņģeļa mats, -
starp mums ir pietura viena
un nebeidzams laika bads.
kārtējais šahs un mats;
bet rūgtums, kas sargsuņa-klaidoņa slienās,
paliek tas pats.
Māmiņas acīs ir ziema.
Vēl tukša kā ubaga sauja
stāv pietura dīkā un es,
gaidot tramvaju, spļauju
vien man redzamās krustcelēs.
Māsiņas acīs ir nakts.
Vienalga, vai sargsuņa slienas,
vai zeltīts eņģeļa mats, -
starp mums ir pietura viena
un nebeidzams laika bads.