- 27.12.16 10:06
- Sapnī satiku Pavāru. Viņam bija priekšlikums, ka beidzot varētu aprecēties un pirmo reizi mūžā tā man šķita laba doma, mēs abi justos drošāk un stabilāk. Taču tad radās jautājums kāpēc tikai tagad tāda doma un tad es atcerējos, ka viņš ir miris jau astoņus gadus. Tā nu mums nekas nesanāca.
Grafčiks šonakt gulēja piespiedis galvu vēderam.
Gribas vēl gulēt, bet jau no kādiem 6iem dzemde trenējas, tobiš ķermenis paziņo, ka viņš gan gatavojas notikumam.
Ir vēl ko pastrādāt, bet laikam svarīgāk salikt somu, bet satraukties vairs nav jēgas, gribas vēl pasnaust, sākšu kustēties pēc vienpadsmitiem. - 9 rakstair doma
- 27.12.16 10:43
-
pasveicini Pavāru. ir labi pazīt savu cilvēku tajā pusē :) paļāviga sajūta, zinot, ka viņs tur ir :)
- Atbildēt
- 27.12.16 10:51
-
Man jau tur ir arī tētis un vispār tā puse pārāk aktīvi šogad piedalās manā ( mūsu) dzīvē.
Tomēr sajūtas nav baisas, laikam samierinos. - Atbildēt
- 27.12.16 10:53
-
Vispār sāku pieņemt, ka vakarā jau varu būt slimnīcā.
- Atbildēt
- 27.12.16 10:54
-
exciting. šis pacilā arī mani. bērniņu dzimšana ir skaistāka par salūtu.
- Atbildēt
- 27.12.16 10:55
-
man liekas, ka tieši pasnaušana ir tā, kas ir visjēdzīgākā šobrīd. un kaut kas garšīgs.
(lai miera vējos!) - Atbildēt
- 27.12.16 10:57
-
:)
- Atbildēt
- 27.12.16 11:43
-
cool, gaidu ziņu, ka esi piedzemdējusi :)
- Atbildēt
- 27.12.16 11:44
-
Jā, bet nemaz vēl negribas
- Atbildēt
- 27.12.16 12:30
-
Forši - par bērniņu...
- Atbildēt