- 28.10.16 13:45
- Tā ir dīvaina mirkļa apzināšanās, sēdēt stacijas pelmeņos ar bļodiņu, lasīt cibu un apraudāties par dzīves eksistenciālismu, pēc braukšanas, kura pēdējā laikā man sāk kļūt par meditāciju būt šeit un tagad.
- 4 rakstair doma
- 28.10.16 13:56
-
man septembrī bija vairāk darba kā es biju gatava un biju ar mieru. to visu pavadīja besis, nogurums, kašķīgums pret pasauli un raudulīgums.
un braukšana - un braukšana spēja mani pa īstam iepriecināt, pa īstam ielaimot :) - Atbildēt
- 28.10.16 14:01
-
pāris dienas atpakaļ braucām ar busiņu no Londonas uz Rīgu. kārtējā stūrēšanas reize pienāca ap sešiem rītā, nedaudz pirms Varšavas. izbraucis cauri pelēkai un lietainai Varšavai, uzaustot plānai, pelēkai saulei, uzliku Keiva jauno albumu un pirmo reizi apraudājos, vadot auto.
- Atbildēt
- 28.10.16 14:05
-
:)
- Atbildēt
- 28.10.16 14:13
-
forši, ka ir tāds ieraksts, kas turklāt izraisa šādus komentārus.
- Atbildēt