- 22.4.16 19:35
- Šodien ir tā diena, kad sev nodefinēju, kas manās acīs ir lūzeris.
Kaut kad ziemā ar D dikti ņēmāmies par šo išue.
Principā, tā ir atbilde uz vienu pavisam nevainīgu jautājumu.
Taču lai kur sanāktu katram sevi iedalīt, cilvēks ir process, mūžam mainīga sistēma. Un nekad nevar zināt kas būs augšā lācis vai burka, bet tendences gan ir svarīgas. - 10 rakstair doma
- 22.4.16 19:44
-
Un kāda ir tā definīcija?
- Atbildēt
- 22.4.16 19:47
-
Pie vīna glāzes pateikšu;) bet mēs toč neesam lūzeres
- Atbildēt
- 22.4.16 19:48
-
Vismaz pagaidām
- Atbildēt
- 22.4.16 21:01
-
Haha, tas "vismaz pagaidām" bija draudīgi.
- Atbildēt
- 22.4.16 21:08
-
Pieliec vēl vienu z un sanàk draudzīgi akurāt
- Atbildēt
- 22.4.16 20:07
-
Tagad pārējā Ciba satraukti domā, vai viņi ir!
- Atbildēt
- 22.4.16 20:10
-
Domā viņu tik ļoti uztrauc Usnes vērtējums?
Es šo pieminu un apdomāju kā atskaites sistēmu priekš sevis, katram citam tas savādāk - Atbildēt
- 22.4.16 20:24
-
Kas to lai zina. Vislielākā laime jau ir nevērtēt un nejusties vērtētam, bet tāda māka jau apkārt nemētājas. Tiklīdz šī prasme piemirstas, var attapties staigājam apkārt un spoguļojamies, kur vien iespējams.
Bet tas ir labi, ja šādas atskaites sistēmas sev ir iespējams izveidot. Lai gan, protams, viss ir mainīgs, kā jau minēji. - Atbildēt
- 22.4.16 20:31
-
es esmu lūzeris, un mani tas neuztrauc
- Atbildēt
- 22.4.16 20:49
-
Ja tas patiešām tevi neuztrauc, tad jau neesi. Apzināties savu luzerismu ir jēga tikai tad ja gribas ko mainīt dzīvē, citādi tas tikai lieki bojā noskaņojumu.
- Atbildēt