- 21.5.15 17:00
- pēdējā laikā sanāk aizdomāties par cilvēku nekaunību.
1) bija autokad kursu pasākums. visi tomēr profesionāļi un pārsvarā biroju, tātad algotu darbu strādājoši, cilvēki. daudzi būvnieki, vidēji bieži vien turīgāki par arhitektiesm. tad ir uzklāts pusdienu galds, kur nodarbībai beidzoties momentā ir rinda. mēs ar kolēģēm saprotam, ka varam laiku izmantot lietderīgi, kamēr katrs dabūn savu porciju iepazīties ar jauno 3d peli, pakpnsultēties pie pasniedzēja par sen interesējošiem jautājumiem. kad ierodamies pie galda, rinda nav beigusies daudzi nāk pakaļ otrai porcijai un izvēle ir talikusi, kas nu bijis vairāk vai mazāk garšojis badainajiem kolēģiem. sākumā domāju, ka tik smagi to pārdzīvoju dēļ savas mūždien badā dzīvošanas un negulēšanas saasinātās uztveres. aizvakar sanāca ar kolēģi atcerēties šo faktu un viņa bija jutusies līdzīgi. D. teica, ka cilvēki ir vienkārši nepieklājīgi.
2) tagad sēžot kūkdaros, strādājot un dzerot otro kafiju, pēkšņi jūtu kāds izgrūsta manu datoru paceļu acis, stāv resns onkulis un saka: pabīdies, es te ēdīšu. teicu vai neredz, ka strādāju. viņam pohuj un iet prasīt aizletes meitenei. tā samulst, atrod citu galdiņu ar strādājošu meiteni, bet ērtāk savietojamā vietā. tētis, kurš ir kopā ar savām meitām jautā resnajam onkulim, kāpēc gan es nevarētu strādāt, ka viņš lūk var pastāvēt kājās un ir ok.
resnais dabuja savu vietu, es pateicībā tētim piedāvāju lieko krēslu, no sava galdiņa. un rosība kafejnīcā beidzās.
tas nekaunīgais pabīdies, es te ēdīšu ir kaut kas šokējoš manai pasaulei.
negribas iedomāties ekstrēmu situāciju kur ceļoju viena ar savu taboru un man ir jāizcīna ēdiens sev, bērnam un zvēriem, kurš pienākas uz taloniņiem piemēram.
vēl tagad atceros kā bērnībā veikalā minska kāda resna tante izrāva sazilējušu, kārnu, bet vistu manai māsai no groziņa, pēc kuras mēs bijām izstāvējušas garu rindu. - 8 rakstair doma
- 21.5.15 17:59
-
uff, jaa - man arii shii brutaalaa nepieklaajiiba vnk uzdzen atvilni. iipashi taas tantas, kas transportaa staav blakus un pukst par tevi treshajaa personaa vai uzrunaa taa, it kaa vinjaam PIENAAKTOS taa vieta, kur seezhu es. parasti raami noraadiiju, ka tad, ja grib seedet, lai normaali paluudz palaist apseesties, preteejaa gadiijumaa not my game.
- Atbildēt
- 21.5.15 18:02
-
un ir taada stulba sakritiiba, ka paarsvaraa tie cilveeki gadaas tieshaam resni! un tas daljeeji vismaz man bija iedzinis taadu nemanaamu neomuliibu ap resnumu, ja godiigi.
- Atbildēt
- 21.5.15 18:26
-
Lūk! Tā bija vēl viena tēma par kuru kautrējos runāt vairāk, bet paliku pārdomās.
Tāda sajūta, ka ir tāds īpašs nekaunības-negausības resnums. - Atbildēt
- 21.5.15 18:32
-
un kino ar shis paraadaas biezhi, iipashi staastos, kas grozaas ap karu. es aizvien vaacu datus, lol, jo secinaajumus izdariit negribas iisti shai jautaajumaa. bet ir tendence, to nevaru noliegt.
- Atbildēt
- 21.5.15 18:44
-
kamon, nopietni? kara gadījumā resnais onkulis apēstu arī tevi, ja varētu.
- Atbildēt
- 21.5.15 20:47
-
diemžēl tas ir vairāk nopietni nekā joks
- Atbildēt
- 22.5.15 12:36
-
Tāpat kā ļaudis ir dažādi, arī izpratne par pieklājību atšķiras, tipa, ir tādi, kam šķiet, ka vienam cilvēkam kafejnīcā aizņemt četrvietīgu galdiņu, autobusā vienam sēdēt pa divām sēdvietām, vai auto stāvvietā novietot auto perpendikulāri, aizņemot vairākas stāvvietas, esot nepieklājīgi. Dīvaiņi.
- Atbildēt
- 22.5.15 18:05
-
Šis tomēr nav nolikt auto perpendikulāri + ja gribas apsēsties blakuss var pieklājīgi palūgt vai netraucēs, jo pēc tās brutālās izgrūstīšanas būtu visai nepatīkami sēdēt pie viena maza galdiņa.
Attieksmei ir nozīme! - Atbildēt